Meklet:   
Apsveikumi
Jaunumi
Par mums
Fotogalerija
Partneri
Kursi
Anketa
Pārstāvības
Kontakti
 


Izlaidums 20.02.2009

Izlaidums 19.07.2018

Izlaidums 14.12.2018

Izlaidums 22.02.2019
   Jaunumi

   Piezīmes par augošo Krievijas tirgu, rindām uz Latvijas un Krievijas robežas un dažas domas par situācijas normalizēšanu   

Pirms izdarām secinājumus par to, kas tās rindas ir un kā pret tām cīnīties, vajag noskaidrot to rašanās objektīvos un subjektīvos cēloņus

 Diemžēl kravu plūsmas pieauguma apstākļos sarežģījumus transporta kompānijām sagādā tas, ka nav unificētas muitas noformēšanas procedūras precēm, ko no Eiropas Savienības ved uz Krievijas Federāciju.

 Robeža – interešu konflikta epicentrs

 „Tā iegadījās, ka šovasar visu jūlija mēnesi pavadīju Krievijā, tikos ar vairākām Latvijai piegulošā Krievijas Federācijas ziemeļrietumu reģiona amatpersonām, tai skaitā ar Smoļenskas un Pleskavas apgabala, kā arī Sanktpēterburgas administrācijas vadītājiem,” stāsta Latvijas Transporta savienības prezidents Vladimirs Zvonarevs. „Atgriežoties Latvijā, robežu šķērsoju naktī, tāpēc varēju gūt pilnīgu priekšstatu par to, kas notiek gandrīz 30 kilometru garajā kravas automašīnu rindā. Šoferu strīdi, pamanot kādu, kas, apejot rindu, mēģina tuvoties visu kārotajai barjerai, izvērsās līdz kautiņam... Pēc tam, kad izlasīju dažu amatpersonu, tai skaitā Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas prezidenta, izteikumus, radās iespaids, ka šie cilvēki reālo situāciju neuztver īsti adekvāti, tāpēc nevar ne noskaidrot rindas rašanās cēloņus, ne ieteikt civilizētus risinājumus kārtības nodrošināšanai tamlīdzīgu notikumu atkārtošanās gadījumā, ne izstrādāt pasākumus, lai turpmāk tādus nepieļautu.”

 Vairāk labu un dažādu preču

 „Pirms izdarām secinājumus par to, kas tās rindas ir un kā pret tām cīnīties, vajag noskaidrot to rašanās objektīvos un subjektīvos cēloņus,” uzskata V. Zvonarevs.

 „Agrāk Krievijas apgabalu mazpilsētas savā ekonomiskajā attīstībā ievērojami atpalika no megapolēm un lielajiem rūpniecības zonu centriem, bet tagad izdarījušas lielu izrāvienu, par ko liecina jaunatvērtie veikali, iedzīvotāju rīcībā esošās naudas masas palielināšanās un aizvien augošā prasība pēc labas kvalitātes precēm. Netiešs pierādījums tam ir Vācijas lielie uzņēmumi: parasti jūlijā tie tika apstādināti, lai personāls varētu doties atvaļinājumā, bet šovasar turpināja strādāt – pildīt jaunā tirgus pasūtījumus, un šā jaunā tirgus rašanos ir veicinājis Krievijas Federācijas pamatu pamats – mazās un vidējās pilsētas.

 Tātad ir radusies objektīva nepieciešamība palielināt Krievijai preču piegādes, kas veicina kravu plūsmas pieaugumu.”

 Terminālis robežas civilizētai šķērsošanai

 „Diemžēl kravu plūsmas pieauguma apstākļos sarežģījumus transporta kompānijām sagādā tas, ka nav unificētas muitas noformēšanas procedūras precēm, ko no Eiropas Savienības ved uz Krievijas Federāciju. Arī tā ir objektīva realitāte, kas jāņem vērā, izstrādājot robežas šķērsošanas procedūras optimizācijas ilgtermiņa programmas.

 Jau pirms trim gadiem runāju par to, ka jāsāk būvēt uzkrāšanas terminālis, līdzīgs tiem, kādi ierīkoti Frankfurtē pie Oderas. Pat vairāk, Latvijas Transporta savienība savulaik centās palīdzēt kompānijai Parex Brokeru Sistēmas iegūt atļauju tāda termināļa celtniecībai, diemžēl atļauja tika saņemta pārāk vēlu... Naudu no ES fonda piešķīra tikai šogad, tāpēc pagaidām izdevies sākt tikai termināļa nulles cikla realizāciju. Tātad jārēķinās ar to, ka terminālis būs gatavs pēc viena vai pusotra gada, taču citādi problēma nav atrisināma!

 Var, protams, ciesties un stāvēt rindās uz šaurā ceļa, radot reālus draudus citiem satiksmes dalībniekiem, var radīt precedentus ķildām, kas iedegas, ja šoferis kāda iemesla dēļ zaudē savu vietu rindā. Bet var arī uzbūvēt uzkrāšanas termināli, izstrādāt tehnoloģiju rindas noformēšanai elektroniskā veidā. Noteikti pieteiksies arī citi interesenti, kas vēlēsies piedalīties termināļu būvniecībā, un tas būs tikai apsveicami, jo vairāki termināļi, atrazdamies cits citam blakus, konkurēs savā starpā un cels pakalpojumu kvalitāti, pazeminās izcenojumus. Tādējādi tiks radīti civilizēti apstākļi gaidīšanai rindā. Starp citu, būvdarbos, lai palielinātu joslu skaitu ceļiem, kas ved uz robežkontroles punktiem, būtu jāiegulda vēl lielāki līdzekļi.”

 No subjektivitātes uz unifikāciju

 „Visi pārējie ir tikai subjektīvi faktori, tai skaitā Lietuvas pārvadātāju nevēlēšanās braukt tranzītā caur Baltkrieviju, starptautiskie pārvadājumi ar TIR karnetēm, kas faktiski ir „pelēkā” atmuitošana,” uzsver V. Zvonarevs. „Preču reālo vērtību nav iespējams pārbaudīt, tāpēc rodas šīs „pelēkās” preces, par kurām valsts nesaņem prāvas muitas nodevu summas, jo papīra nesējus nevar modificēt nodošanai elektroniskā veidā. Tieši tāpēc nepieciešams vienādot Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas muitas procedūras, ieviest elektronisko deklarēšanu un datu elektronisko pārraidīšanu, lai paātrinātu robežas šķērsošanu. Protams, vienā gadā tas nav paveicams, tam vajadzīgs ilgāks laika – divi trīs, varbūt pat četri gadi.

 Subjektīvajiem faktoriem pieskaitāms arī tas, ka uz robežas vienā punktā novietotas un kravas plūsmas brīvu kustību kavē tādas Krievijas institūcijas kā autotransporta inspekcija, migrācijas dienests u.c. Šīs struktūras jāpārvieto uz analoģiskiem uzkrāšanas termināļiem Krievijas pusē.” 

 Robeža valsts un privātās iniciatīvas partnerībai

 Visu šeit minēto un citu pasākumu kompleksa realizācija, pēc V. Zvonareva domām, ļaus paātrināt robežas šķērsošanu. Uzkrāšanas termināļi nepieciešami visos robežkontroles punktos. Potenciāli privātā kapitāla investori ir gan Latvijā, gan Krievijā, taču arī valsts institūcijām jāpiedalās robežsardzes un muitas dienestu darba optimizācijā. Runa te ir par valsts un privāto struktūru partnerību, bez kā nav iespējams atrisināt rindu problēmu.

 Veiktie pasākumi daļēji jau palīdzējuši ieviest kārtību pie robežas: likvidēta iespēja apbraukt rindu, par noteiktu cenu nopirkt vietu rindā; autovadītājiem nodrošināts nepieciešamais sadzīves ērtību minimums. Taču visi mēģinājumi likvidēt rindu izrādījušies nepietiekami efektīvi...  Iespēju robežās vajadzētu rindu iekliedēt, novirzot transportlīdzekļus arī uz citiem robežkontroles punktiem, pie izbraukšanas no Lietuvas vai iebraukšanas Latvijā vajadzētu izveidot informācijas dienestu, kas kravu īpašniekiem sniegtu ziņas par mašīnu koncentrāciju visos robežkontroles punktos.

  

 
« « back

 
 
  Created by ART Design Studio