No 2007. gada 1. janvāra Krievijā spēkā būs jauna muitas deklarācija/ tranzīta deklarācija.

 Preču muitas noformēšanas praksē Krievijā muitas kravas deklarāciju (MKD) ieviesa 1998. gadā. Tā bija prototips Vienotajam administratīvajam dokumentam (VAD), ko Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs ieviesa 1987. gadā saskaņā ar šo valstu parakstīto Konvenciju par formalitāšu vienkāršošanu preču tirdzniecībā.

 Muitas kravas deklarācija ir dokuments, pēc kura aprēķina un iekasē muitas maksājumus. Ziņas, ko satur šis dokuments, ir sākotnējie dati ārējās tirdzniecības statistikas veidošanai. Tie interesē ne tikai muitas institūcijas, bet arī vairākas citas valsts iestādes un organizācijas – nodokļu policiju, nodokļu inspekciju, Iekšlietu ministrijas struktūras u.c.

  Taču laika gaitā MKD sāka atšķirties no Vienotā administratīvā dokumenta. Bez tam, lai pastiprinātu importa un eksporta preču pārvietošanas muitas kontroli, Krievijā ieviesa vēl vienu dokumentu – preču piegādes kontroles dokumentu (saīs. krievu val. – DKD). Savukārt Eiropas Savienības un EBTA valstīs Vienoto administratīvo dokumentu izmanto universāli – preču izvešanai, ievešanai un tranzītam.

 1994. gadā Krievija parakstīja ar savu galveno tirdzniecības partneri Eiropas Savienības valstīm partnerības un sadarbības līgumu, kas cita starpā paredz muitas formalitāšu harmonizāciju un vienkāršošanu, kā arī savstarpēju sakaru izveidošanu starp ES un Krievijas tranzīta sistēmām.

 Šai nolūkā Krievijas Federālais muitas dienests izstrādāja ES Vienotā administratīvā dokumenta formai atbilstošu jaunu kravas muitas deklarāciju/ tranzīta deklarāciju (MKD/TD), kas ievērojami vienkāršo muitas formalitātes. Tā paver iespēju pašreizējo atsevišķo MKD veidlapu un tranzīta deklarācijas veidlapu vietā lietot vienotu MKD/TD veidlapu komplektu.

 Preču muitas noformēšanas procedūrās un tranzītpārvadājumos jauno MKD/TD sāks lietot no 2007. gada 1. janvāra.

 Tādējādi VAD Krievijas analogs pavadīs preces gan no to ievešanas brīža KF muitas teritorijā līdz nogādāšanai galamērķa muitā, gan no brīža, kad nosūtītāja muitas iestāde ir devusi atļauju preces izvest, līdz brīdim, kad tās faktiski tiek izvestas no Krievijas muitas teritorijas.

 Katrā jaunās MKD/TD veidlapu komplektā ir piecas sastiprinātas lapas, kuru aizpildīšanas noteikumi ir atkarīgi no muitas režīma, kāds noteikts pārvietojamajām precēm.

 Piemēram, sakarā ar to, ka saskaņā ar 1987. gada Konvenciju par formalitāšu vienkāršošanu preču tirdzniecībā VAD 7. aili („deklarētāja aile”) aizpilda pēc lietotāja vēlēšanās un tajā var būt ierakstīts jebkāds uzziņas numurs, ko attiecīgajai preču partijai piešķīrusi ieinteresētā persona, muitas kravas deklarācijas un tranzīta deklarācijas reģistrācijas numuru no nākamā gada 1. janvāra rakstīs ailē „A” („muitas iestādes aile”).

 Tā kā saskaņā ar minēto Konvenciju VAD 50. aile jāaizpilda tikai muitas tranzīta procedūras gadījumā, šī prasība atspoguļota arī jaunajos noteikumos: ziņas, ko agrāk ierakstīja MKD 50. ailē, no nākamā gada 1. janvāra būs jāuzrāda 44. ailē.

 1987. gada Konvencija par formalitāšu vienkāršošanu preču tirdzniecībā neparedz VAD 45. ailes aizpildīšanu, kārtojot formalitātes eksporta valstī. Atbilstoši tam jaunie muitas deklarācijas aizpildīšanas noteikumi nosaka, ka, arī deklarējot no Krievijas Federācijas muitas teritorijas izvedamās preces, 45. aile nav jāaizpilda.

 Jaunās muitas deklarācijas/ tranzīta deklarācijas ieviešana ir viens no pasākumiem, ko Krievija īsteno, gatavodamās pievienoties Eiropas kopējā tranzīta procedūrai, ko reglamentē 25 ES un EBTA dalībvalstu 1987. gadā parakstītā Konvencija par kopējā tranzīta procedūru. Patlaban šo procedūru jau izmanto 32 valstis.

 Krievijai šobrīd ir pašai sava muitas tranzīta sistēma. Kļūstot par Eiropas sistēmas daļu, Krievija savienos divus pasaules ekonomiskās attīstības un ārējās tirdzniecības centrus – Eiropu un Āzijas Klusā okeāna reģiona valstis, līdz ar to kļūdama pievilcīgāka pasaules sabiedrības skatījumā.

 Krievijas iekļaušanās Eiropas kopējā tranzīta procedūrā palīdzēs atrisināt vēl vienu uzdevumu. Tā kā šī procedūra ir pilnībā datorizēta un visas ziņas par precēm tiek ievadītas jaunajā datorizētajā tranzīta kontroles sistēmā (The New Computerised Transit Syistem – NCTS), Krievija gūtu iespēju izmantot mūsdienīgas riska analīzes metodes un iepriekš noteikt veicamās muitas kontroles pakāpi un dziļumu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi civilizētam biznesam un valstij, jo muitas procedūras tādējādi ne tikai paātrinās un kļūst vienkāršākas, bet arī paaugstinās tiesībsargājošās sastāvdaļas efektivitāte, starptautisko pārvadājumu drošība.

 Muitas iestāžu prasības MKD/TD aizpildīšanā ir visai stingras: dokumentā nedrīkst būt pārrakstīšanās kļūdu, izdzēstu vietu, neskaidru ierakstu utt. Dokumentu aizpilda krievu valodā, galvenokārt ar datoru vai rakstāmmašīnu. Neskaidri aizpildītas veidlapas muitas iestādes nepieņem par deklarāciju. Veidlapās nedrīkst ierakstīt informāciju, kas nav paredzēta normatīvajos aktos.

 Krievijas Tieslietu ministrija ir reģistrējusi Federālā muitas dienesta sagatavotos galvenos normatīvos aktus, kuri ļauj Krievijas Federācijā preču eksporta, importa un tranzīta procedūrās izmantot vienotu aizsargātu muitas dokumentu:

 ·          Federālā muitas dienesta 11.08.2006.g. pavēli nr. 762 „Par kravas muitas deklarācijas un tranzīta deklarācijas aizpildīšanas instrukcijas apstiprināšanu (KF Tieslietu ministrija reģistrējusi 2006. gada 7. septembrī, reģ. nr. 8225);

 ·          Federālā muitas dienesta 03.08.2006.g. pavēli nr. 724 „Par jaunu muitas deklarācijas un tranzīta deklarācijas komplektu apstiprināšanu” (KF Tieslietu ministrija reģistrējusi 2006. gada 7. septembrī, reģ. nr. 8226).

 „Transportweekly Latvia” lūdza Latvijas Transporta savienības prezidentu Vladimiru Zvonarevu komentēt jaunās muitas kravas deklarācijas ieviešanu Krievijā.

  TW: – Ko Jūs domājat par jaunās muitas deklarācijas ieviešanu Krievijas Federācijā no nākamā gada 1. janvāra?

 V. Zvonarevs: – Jaunā muitas deklarācija vienlaikus kalpos gan iekšējam tranzītam, gan starptautiskajam tranzītam caur Krievijas Federācijas teritoriju. Jāatzīst, ka šādas deklarācijas ieviešana neapšaubāmi ir liels solis uz priekšu Eiropas Savienības un Vienotās ekonomiskās telpas jeb Eirāzijas savienības, vispirms jau Krievijas Federācijas kā šā veidojuma galvenās sastāvdaļas muitas procedūru harmonizācijā. Un reizē jaunās deklarācijas ieviešana ir solis ceļā uz Krievijas pievienošanos Eiropas kopējā tranzīta procedūrai jeb tā dēvētajai T1, T2. Tas ir starpsolis, bet bez tā nav iespējams spert nākamos soļus. Vispār jau šīs deklarācijas ieviešana un Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas muitas procedūru unifikācija ir novēlojusies, to vajadzēja veikt vismaz 2003. gadā. Taču, ņemot vērā, ka Krievijā tolaik un diemžēl arī šobrīd, tiesa, nu jau mazāk, ekonomisko politiku ir noteikuši un nosaka tā dēvētie oligarhi, Krievijas Federācija izmantoja morāli novecojušo TIR sistēmu, ko Eiropas Savienības valstis lieto tikai pārvadājumos uz KF un citām Eiropas Savienībā neietilpstošām valstīm. 50. gados radītā TIR sistēma (TIR konvencijas pēdējā redakcija – 1975. gadā) šobrīd galvenokārt kalpo tā dēvētajai „pelēkajai” atmuitošanai. Dabiski, ka tas bija izdevīgi oligarhiem, kuri vadīja šos procesus, jo procedūra ļāva noslēpt, kam patiesībā pieder krava un kas apzināti nepareizi norāda preču muitas vērtību. Atbildības slogs pilnībā gūlās uz autopārvadātāju, kurš veica pārvadājumu sistēmas ietvaros. Tādējādi šī procedūra kalpoja tam, lai Krievijas Federācijā lielā daudzumā ievestu preces ar samazinātu muitas vērtību.

Dabiski, ka ilgi tā nevarēja turpināties, un Krievija sāka īstenot reālus pasākumus muitas procedūru caurspīdīguma nodrošināšanai, ieviešot preču elektroniskās deklarēšanas, apstrādes un tālākās nodošanas elementus, t.i., to, ko izmanto ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs.

 TW: – Vai tas nozīmē TIR sistēmas galu?

 V. Zvonarevs: – Tas vēl nav gals, bet droši var teikt, ka tuvojas šīs sistēmas noriets. Ja no nākamā gada 1. janvāra sāks izmantot muitas kravas deklarāciju, kas reizē būs lietojama gan iekšējam, gan starptautiskajam tranzītam, tad nākamais solis būs tehnoloģisko procedūru izstrāde un saskaņošana kontrolei uz Eiropas Savienības un Krievijas robežas, kā arī Krievijas pievienošanās kopējā tranzīta procedūrai vai identiskas muitas procedūras ieviešana Krievijā. Domāju, autopārvadātājiem tas būs ļoti izdevīgs jaunievedums, kas ļaus ar laiku paātrināt muitas procedūru kārtošanu, veicinās rindu pakāpenisku samazināšanos pie Latvijas un Krievijas robežas, turklāt autopārvadātājiem vairs nevajadzēs maksāt tās milzīgās summas, ko šobrīd viņi maksā garantijas apvienībām (Latvijā – asociācijai Latvijas auto). Faktiski par kravas atmuitošanas pareizību atbildīgs būs nevis pārvadātājs, bet gan kravas īpašnieks, kā arī apdrošināšanas sabiedrība vai banka, kas sniegs muitas iestādei attiecīgu garantiju. Tas nozīmē, ka izzudīs pelēkās shēmas, kas tika izmantotas preču muitas vērtības samazināšanai, viltus atmuitošanai un muitas nodevu daļējai nemaksāšanai. Manuprāt, muitas nodevas Krievijā nepieciešams pazemināt līdz Eiropas Savienības valstu līmenim, tad zudīs interese norādīt mazāku preces vērtību.