Meklet:   
Apsveikumi
Jaunumi
Par mums
Fotogalerija
Partneri
Kursi
Anketa
Pārstāvības
Kontakti
 


Izlaidums 20.02.2009

Izlaidums 11.10.2019

Izlaidums 15.11.2019

Izlaidums 09.12.2019
   Jaunumi

   Laiks saliek uzsvarus   

 

 Kā liecina no starptautiskajiem pārvadātājiem – asociācijas „Latvijas auto” un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības (SAKB) „Lauto klubs” biedriem – saņemtā informācija, biedrība beidzot sākusi paju īpašniekiem izmaksāt dividendes.

 Kad klusēšana nav zelts

 Pēc Latvijas Transporta savienības prezidenta V. Zvonareva domām, to acīmredzot ir veicinājusi to pārvadātāju pozīcija, kuri jau 2004. gadā SAKB Lauto klubs sapulcē centās izvirzīt jautājumu par dividenžu izmaksu no SAKB peļņas. Toreiz Lauto klubs vadības aktīvas pretdarbības un vairākuma sapulcē klātesošo kolēģu pasīvas nostājas dēļ viņi cieta neveiksmi – lēmuma pieņemšana tika atlikta „uz labākiem laikiem”. Tomēr pārvadātāji par dividendēm neaizmirsa, viņiem veidojās aizvien skaidrāka sapratne, ka tieši viņi ir gan savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības, gan pašas asociācijas īstie saimnieki un nolīgtajiem pārvaldniekiem tikai jāpilda viņu griba.

 Pirmās izmaksas

 V. Zvonarevs:

 „Tas viss, protams, nepalika bez sekām, tāpēc Lauto klubs ir sācis izmaksāt dividendes, taču tas tiek darīts visai īpatnēji: naudu izmaksā individuāli, lielākā daļa pārvadātāju par to neko nezina, nav nekādas informācijas ne par pienākošos summu lielumu, ne izmaksāšanas kārtību. Vēl vairāk, tiem laimīgajiem dividenžu saņēmējiem, ar kuriem iznācis aprunāties, nav ne jausmas, par kādu laika posmu un kādā veidā aprēķināti procenti... 600 un vairāk latu viņiem nāk kā „debesu dāvana”. Viss notiek „kuluāros”, nepiederīgus nelaižot ne tuvumā. Atliek tikai cerēt, ka, autopārvadātājiem saglabājot aktīvu pozīciju, sāktais process turpināsies un iegūs vajadzīgo caurspīdīgumu, bet kompānijas saņems viņiem pienākošās dividendes no biedrības peļņas 2006. gadā.”

 „Lauto klubs”: ideja un darbība

 Kāpēc tik svarīgi lēmumi tiek pieņemti individuālā kārtā un bez pienācīga caurspīdīguma? Skaidro V. Zvonarevs, kurš savulaik bija savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības dibināšanas iniciators:

„Savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība dibināta 1996. gadā, tad arī reģistrēti statūti, kuros laika gaitā izdarīti grozījumi. Ievērojama loma kluba tapšanā un tā darbības organizēšanā bija Pāvelam Groševam, SAKB Lauto klubs direktoram un vienīgajam valdes loceklim. Atbilstoši statūtiem Lauto klubs var dzēst garantijas apvienības Latvijas auto saņemtās pretenzijas līdz 50 tūkstošu dolāru (tagad eiro) apmērā. Te gan jāpiebilst, ka šobrīd maksimālā pretenzija parastās TIR karnetes gadījumā ir aptuveni 7 tūkstoši eiro. Tā kā pārvadātāju iemaksa klubā ir 5 tūkstoši dolāru, SAKB risks ir minimāls. Izņēmums ir sevišķi jutīgas kravas, bet šai kategorijā pēc Starptautiskās autotransporta savienības (IRU) definīcijas neietilpst elektroniskās preces un cita dārga tehnika.

 Pārvadātāju interešu aizsardzībai tika izmantots savstarpējās apdrošināšanas biedrību princips, kas šai gadījumā paredz, ka visi asociācijas Latvijas auto biedri, kas strādā ar TIR karnetēm, var izmantot apdrošināšanas sabiedrības pakalpojumus un reāli kļūt par tās īpašniekiem. Šai nolūkā vajadzēja iegādāties divas pajas, katru 2000 dolāru vērtībā. Viens tūkstotis dolāru bija paredzēts rezerves fondam, kuru nedrīkstēja izmantot biedrības administrēšanas vajadzībām. Biedrības ideja ir laba un arī darbība izrādījusies auglīga, ko apliecina Lauto kluba nemainīgi labie finansiālie rādītāji un starptautiskā līmenī izteiktā atzinība sistēmas drošumam.”

 Naudai ir jāstrādā

 „Jāatzīst arī, ka pēc tam, kad banku un apdrošināšanas sabiedrību darbību sāka kontrolēt Vērtspapīru tirgus komisija, pārvadātāju ieguldījumu ienesīgums ievērojami palielinājās,” turpina V. Zvonarevs. „Minētā komisija ļoti punktuāli raudzījās, lai tiktu ievērota likuma noteiktā prasība par finansiālo uzkrājumu drošību, un kļuva par garantu tam, ka savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo biedrību potenciāli nevar pasludināt par bankrotējušu un ka paju ieguldītāji saņems tiem pienākošās daļas.”

 Ar laiku, nostiprinot savu darbību, Lauto klubs sāka gūt peļņu. Jau biedrības izveides gaitā ne reizi vien iedegās diskusijas par tās darbības sfērām, un V. Zvonarevs ne reizi vien pauda viedokli, ka biedrībai vajag paplašināt pakalpojumu klāstu, kļūt pārvadātājam par „mājām”, kas viņam nodrošina aizsardzību visos iespējamos apdrošināšanas gadījumos. Taču vairāku iemeslu dēļ vadība nolēma, ka naudas pilnīgi pietiek gan ierobežotam biznesam, gan pieklājīgas darba algas saņemšanai, tāpēc iecerētie darbības virzieni netika attīstīti. Tās bija pirmais jautājums, kurā SAKB Lauto klubs vadībai radās domstarpības.

 Ieguldīt – tas nenozīmē aizmirst...

 Kas attiecas uz otru jautājumu, te V. Zvonarevs pieturējās pie ieskata, ka pārvadātāji, kas bija noticējuši savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās biedrības idejai un ieguldījuši naudu, agrāk vai vēlāk sāks runāt par atdevi. Ja viņiem nebūtu nodrošināti visu veidu apdrošināšanas produkti zem tirgus cenām (tas bija iespējams, ņemot vērā ieguldītāju lielo skaitu), viņiem vajadzētu vismaz saņemt dividendes no kluba darbības rezultātā iegūtās peļņas un procentus no depozītiem. Taču menedžeri, kas vada klubu un administrē tā darbību, bija citās domās, jo pietiekami lielās depozītu summas ļāva viņiem labi dzīvot, nenodarbojoties ar visai riskantajiem apdrošināšanas veidiem. Tēlaini runājot, Lauto klubs, pēc V. Zvonareva domām, pārvērtās par nelielu korporatīvu struktūru, ko menedžeri vadīja, bieži vien neņemot vērā pārvadātāju intereses.

 Reālais optimisms

 V. Zvonarevs:

 „Tā kā kluba biedru ievēlētā padome darbojās tikai savās interesēs, no konflikta izvairīties nebija iespējams, un 2004. gadā autopārvadātāji pieprasīja sasaukt ārkārtas sapulci. Reizē tika pausta prasība izmaksāt dividendes. Taču, kā jau sacīju, tā kā vairākums autopārvadātāju ieņēma pasīvu nostāju, jo neticēja, ka par saviem ieguldījumiem var saņemt kaut nelielu naudu, bet padomes locekļi bija agresīvi uzbrūkoši, dividenžu jautājums toreiz palika neatrisināts. Taču attīstību nevar apturēt, tāpat kā nav iespējams kā agrāk manipulēt ar cilvēkiem, liekot lietā tādas metodes kā iebiedēšana, draudot, ka turpmāk viņi vairs nedabūs TIR karnetes, vai blēdīšanās, apgalvojot, ka vienīgais dividenžu avots ir valūtu kursa atšķirības...

 Taču visā šai lietā ir viens ļoti pozitīvs moments: SAKB Lauto klubs menedžeri nav izputinājuši ieguldītos līdzekļus un tagad ir atraduši iespēju izmaksāt pārvadātājiem viņu daļu. Kāpēc nav vajadzīgā caurspīdīguma? Droši vien tāpēc, ka grūti ir lauzt iesīkstējušus ieradumus un vienā rāvienā pārkārtot darbu, bet nu jau ir skaidri redzams, ka biedrība strādā autopārvadātāju interesēs. Ja pārvadātāji nezaudēs savu aktīvo nostāju un sapratni, ka tieši viņi ir SAKB Lauto klubs reālie īpašnieki, tad Lauto klubs darbosies viņu interesēs.”

 P.S. Un nobeigumā V. Zvonareva puspajokam, pusnopietni teikti atgādinājumi:

 „Kolēģi, atcerieties, ka

 – Asociācija ir domāta pārvadātājiem, nevis otrādi;

 – Jūs esat saimnieki, TIR karnete nav pātaga;

 – TIR nav mūžīga!!!” 

 

 

 

 
« « back

 
 
  Created by ART Design Studio