Drošība un monopols

 13. un 14. martā valsts un privātās partnerības ietvaros Starptautiskā autotransporta savienība (International Road Union – IRU), Pasaules muitas organizācija un KF Federālais muitas dienests ar ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas un Krievijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas (ASMAP) atbalstu Maskavā sarīkoja starptautisku konferenci par tematu „TIR sistēmas ieguldījums transporta un tirdzniecības drošībā”. 

 Konferences dalībnieki runāja par to, kā TIR sistēmas drošības elementi, tai skaitā kontrolēta piekļuve sistēmai, pilnvaroto ekonomisko operatoru savstarpēja atzīšana un iepriekšēja informēšana par kravu var kalpot Pasaules muitas organizācijas (PMO) jumta standartu realizācijai starptautiskās tirdzniecības drošības un attīstības jomā.

 Konferencē piedalījās IRU ģenerālsekretārs Mārmija k-gs, Krievijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas (ASMAP) prezidents Jurijs Suhins, Pasaules muitas organizācijas ģenerālsekretāre Mišels Danē, kā arī Krievijas Federālā muitas dienesta pārstāvji.

 Kā pastāstīja Latvijas Transporta savienības prezidents Vladimirs Zvonarevs, TIR drošības jautājumi tika skatīti Pasaules muitas organizācijas jumta standartu aspektā, kuri, pēc konferencē teiktā, atšķirībā no šobrīd realizētās TIR monopola prakses, pieļauj jebkādu garantijas ķēžu veidošanu, tai skaitā arī reģionālo.

 Konferencē izskanēja daudz interesantu domu, taču daži nacionālo garantijas apvienību pārstāvju ziņojumi diemžēl bija tikai formāls pārskats par to, ka tiek izvirzītas aizvien stingrākas prasības jaunu autopārvadātāju pielaidei tirgiem, stingrāk tiek kontrolēta TIR karnešu izmantošana utt.

 TIR nepieciešama modernizācija

 Runājot par tiem, kas centās atklāt jaunas TIR sistēmas iespējas un spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem, jāpiemin Safe TIR (IRU) vadītāja Grāfa-Grūbere, kura iepazīstināja ar NCTS/TIR pilotprojektu. Tas būtībā ir mēģinājums modernizēt TIR sistēmu, nodrošināt iespēju nodot datus elektroniskā veidā. Vēl pirms trim gadiem IRU vadība noraidīja pat šāda projekta ideju, bet tagad situācija ir mainījusies – TIR karnete papīra nesēja veidolā ir manāmi novecojusi, bet lietotāji piedāvā ne mazums interesantu alternatīvu ideju, tostarp speciālo deklarācijas veidlapu, ko lieto kopējā tranzīta procedūrā.

 Arī TIR ārējo sakaru departamenta vadītājs Pjažes k-gs, runājot par KF Federālā muitas dienesta Informācijas un skaitļošanas centrā izstrādāto Safe-TIR sistēmu, ko lieto TIR sistēmas aizsardzībai pret kravas nenogādāšanas gadījumiem un citiem pārkāpumiem, uzsvēra, cik svarīgi ir ieviest elektronisko deklarēšanu un paplašināt to operatoru iespējas, kuri TIR sistēmu izmanto atbilstoši PMO drošības standartiem.

 TIR režīma kontroles pastiprināšana

 Krievijas Federālā muitas dienesta (FMD) Muitas kontroles organizācijas galvenās pārvaldes pārstāvis Konstantins Sjaskovs ziņoja par TIR procedūras izmantošanas prakses analīzes rezultātiem, uzsverot šīs garantijas sistēmas trūkumus un no tiem izrietošos krāpšanas gadījumus, tādus kā nepatiesu ziņu sniegšana par precēm, pazeminātas muitas vērtības uzrādīšana u.c. Pēc K. Sjaskova informācijas, pēdējā laikā, tirdzniecības apjomiem un TIR karnešu izmantošanai ievērojami pieaugot, Krievijas Federācijā atklāto tamlīdzīgo pārkāpumu skaits palielinājies divkārt. Šai sakarā pietiks minēt, ka pagājušajā gadā KF tika noslēgti trīs miljoni karnešu!!!

 V. Zvonarevs norādīja, ka ar dažādiem pārkāpumiem nākas saskarties arī Latvijas muitniekiem. Piemēram, viņi ne reizi vien ir konstatējuši, ka kontrabandas preču pārvadāšanai autovadītāji bieži vien izmanto dažādus kravas telpas nodalījumus, tāpēc ir pārņēmuši no asociācijas Latvijas auto transportlīdzekļu sertifikācijas prasību izpildes kontroli.

 e-TIR un intermodālie pārvadājumi

 Ar lielu interesi konferences dalībnieki uzklausīja Konstantinu Gluheņkiju (ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas TIR sekretariāts, transporta nodaļa), kurš, dziļi izprazdams pašu konvencijas būtību, ir nācis pie atziņas, ka pašreizējā TIR sistēmas izmantošanas prakse īsti neatbilst TIR konvencijā noteiktajiem drošības standartiem, kā arī pašai TIR konvencijas būtībai. Savā ziņojumā K. Gluheņkijs runāja par iespēju drīzumā sākt lietot TIR elektronisko versiju (e-TIR). Pēc runātāja domām, nākotne neapšaubāmi ir saistīta ar e-TIR un TIR procedūras datorizāciju.

 K. Gluheņkijs arī norādīja, ka TIR sistēmai varētu pievienoties jaunas valstis, to skaitā Ķīna, Pakistāna, Saūda Arābija, jo pēc Rumānijas un Bulgārijas iestāšanās Eiropas Savienībā no aprites izkritusi daļa šo valstu līdz šim izmantotā TIR karnešu apjoma, kas, pēc konferencē izskanējušās informācijas, bija līdz 800 tūkstošiem karnešu gadā. Līdz ar to radusies vajadzība pēc jauniem tirgiem.

 Konferencē tika runāts arī par TIR izmantošanu intermodālajos pārvadājumos, taču IRU līdz šim diemžēl nav nākusi klajā ar konkrētām iniciatīvām, kas ļautu TIR sistēmas iespējas likt lietā intermodālajos pārvadājumos.

 Tātad gandrīz visi runātāji kongresā bija vienisprātis, ka TIR sistēmu nepieciešams pilnveidot un uzlabot.

Par iespēju modificēt TIR

 Runādams apaļā galda apspriedē, V. Zvonarevs uzsvēra, ka TIR sistēma ir slima, nav modificēta atbilstoši jaunajām reālijām, bet tas, ka sistēmu izmanto tikai autopārvadātāji un tā nav pieejama citu pārvadājumu veidu operatoriem, ir pretrunā gan ar pašiem konvencijas principiem, gan PMO jumta standartiem. „Turklāt sabiedriskās organizācijas, kādas būtībā ir IRU un nacionālās garantijas apvienības, nav radītas tam, lai uzņemtos prokurora funkcijas,” uzsvēra V. Zvonarevs. „Tas nozīmē, ka TIR sistēmu nepieciešams demokratizēt. Pretējā gadījumā to adaptēs jaunas valstis, bet „vecajās” TIR sistēmas valstīs radīsies alternatīvas sistēmas, tai skaitā jau pieminētā kopējā tranzīta procedūra, ko ieviesīs, lai optimizētu kontroli, radītu iespēju muitas dienestiem apmainīties ar elektronisko informāciju un operatīvi pieņemt lēmumus, lai ielaistu tirgū jaunus godprātīgus operatorus, kā arī radītu jaunas garantijas ķēdes.”

 Komentējot V. Zvonareva teikto, K. Gluheņkijs ļoti precīzi un argumentēti izskaidroja, kādu pozīciju šai jautājumā ieņem Eiropas Ekonomiskā komisija, galvenā TIR konvencijas institūcija jautājumā par citu transporta veidu operatoru pielaidi TIR sistēmai, kā arī apstiprināja, ka garantijas ķēdes var veidot arī citas organizācijas, tai skaitā bankas, apdrošināšanas sabiedrības, loģistikas un distribūcijas centri. Galvenais, lai tiktu ievērots konvencijas gars un nodrošināti dažādu valstu muitas institūciju paredzētie maksājumi. Tādējādi Gluheņkija k-gs apstiprināja iespēju konvencijas ietvaros veidot IRU alternatīvas garantijas ķēdes jeb apvienības.

 No monopola – uz auglīgām iniciatīvām

 Nobeigumā, atbildot uz izdevuma „Transportweekly Russia” jautājumiem, V. Zvonarevs sacīja:

 „Būdams prezidents Latvijas Transporta savienībai, kuru atbalsta pietiekami liela transporta operatoru grupa, esmu apņēmības pilns lauzt iesīkstējušo priekšstatu par Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto nesatricināmo monopolu un sākt realizēt demokratizācijas, demonopolizācijas un uzticēšanās programmu. Tas nozīmē, ka mums nāksies iziet visus posmus, kas saistīti ar iestāšanos IRU jeb pielaides darbam TIR sistēmā (bez iestāšanās IRU) iegūšanu. Mēs plānojam sadarbību ar IRU atbilstoši konvencijas burtam un garam, kā arī PMO drošības standartiem, taču, ja IRU atbilde būs noraidoša, mēs iesim garantijas ķēdes izveides ceļu.

 Neatkarīgi no saņemtās atbildes mēs gatavojamies analizēt un koriģēt savus plānus, kas, ievērojot pašreizējo transporta operatoru atbalstu, ļaus mums realizēt to darbības virzienu, ko pozitīvi novērtējušas Eiropas Ekonomiskās komisijas vadošās institūcijas, KF Federālais muitas dienests un citas organizācijas (ne tālab, lai padarītu vājākas muitas procedūras un radītu iespēju tās pārkāpt, bet tam, lai nodrošinātu piekļuvi tirgum visiem interesentiem, protams, neizpaliekot pienācīgai kontrolei un stingri ievērojot visus Pasaules muitas organizācijas noteiktos standartus).”

 Garantijas sistēma jaunā kvalitātē

 Jebkurš monopols, pēc V. Zvonareva domām, pirmām kārtām strādā savā labā, bez tam monopola gadījumā pastiprinās subjektīvā faktora ietekme (sak, tu man nepatīc, un es tev nedošu pielaidi TIR sistēmai!). Savukārt jaunu garantijas ķēžu izveide dos iespēju autopārvadātājiem, kā arī loģistikas speciālistiem un operatoriem izmantot dažādas konvencijā paredzētās garantijas sistēmas, kuras šobrīd viņiem nav pieejamas TIR sistēmas monopolstāvokļa radīto ierobežojumu dēļ, piemēram, tādu kā naudas obligāta iemaksāšana, bankas garantiju un apdrošināšanas polišu nepieņemšana u.c.

 Reizē Latvijas Transporta savienība nekādā gadījumā nekļūs par analogu jau esošajai organizācijai. To apstiprina vispirms jau tas, ka savienības biedri var būt ne tikai autopārvadātāji, bet arī jebkuri citi transporta operatori, kas atbilst visiem konvencijas kritērijiem un lietpratīgi liek lietā visas iespējas garantēt drošību.

 Aicinājums uz sadarbību

 V. Zvonarevs: „Latvijas Transporta savienības priekšrocība ir arī lielā pieredze mācību centra darbības organizēšanā. Mācību centrs veiksmīgi attīstās sadarbībā ar Transporta un sakaru institūtu un pagājušajā gadā tika atzīts par vienu no labākajiem Latvijā visos rādītājos, bet vispirms jau tādā kā mācību efektivitāte profesionālās kompetences sertifikāta iegūšanai.

 Ja nu mums formāli tiks radīti kādi šķēršļi un IRU, tēlaini runājot, nepaspiedīs mūsu pastiepto roku, mēs vienalga iesim pa iecerēto ceļu. Mēs savu panāksim. Mūsu darbības vada TIR konvencijas dziļa un pamatīga pārzināšana, tās gara un būtības izpratne, bet galvenais – no kompetentām institūcijām saņemtais apstiprinājums.

 Tātad visi pārvadātāji (ne tikai Latvijas un ne tikai autotransporta operatori, bet arī apdrošināšanas, loģistikas, distribūcijas u.c. kompānijas), kas vēlas strādāt TIR sistēmas ietvaros Krievijas tirgū un kuru darbība atbilst Pasaules muitas organizācijas drošības standartiem, var vērsties Latvijas Transporta savienībā (tālrunis Rīgā – +37129214708).”