Meklet:   
Apsveikumi
Jaunumi
Par mums
Fotogalerija
Partneri
Kursi
Anketa
Pārstāvības
Kontakti
 


Izlaidums 20.02.2009

Izlaidums 20.06.2019
Izlaidums 13.09.2019

Izlaidums 11.10.2019
   Jaunumi

   TIR sistēma – par un pret   

TIR sistēma – par un pret   

Kā zināms, savulaik Muitas konvencija par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti (TIR konvencija), tika radīta, lai liberalizētu pasaules autopārvadājumu tirgu, un tai vajadzēja garantēt konkrēta pārvadātāja atbildību attiecībā pret šo lūgumu parakstījušo valstu muitas institūcijām.
Tomēr, kā atzīst Latvijas Transporta savienības prezidents Vladimirs Zvonarevs, praksē daudzas sākotnēji deklarētās TIR sistēmas labās īpašības patiesībā palika tādas tikai teorētiski. „KTV” nolēma pamēģināt TIR sistēmas teorētiskās priekšrocības salīdzināt ar reālo situāciju, kāda šobrīd vērojama Latvijas autotransporta tirgū.

1. Cik maksā „minimālās” garantijas?

PLUSS. Pārvadātājs, kas vēlas iegūt pielaidi TIR sistēmai, saskaņā ar konvenciju sniedz muitas institūcijām minimālas garantijas un var brīvi darboties visā Eirāzijas telpā, vispirms jau NVS valstīs.
MĪNUSS. Reāli, lai iegūtu pielaidi TIR sistēmai, pārvadātājam jāiegulda prāvi naudas līdzekļi. Bez TIR karnetes transporta kompāniju darbība ir ierobežota Eiropas Savienības ietvaros, bet 60% gadījumu pamatienākumu tām nodrošina darbs Austrumeiropā (Krievija un citas NVS valstis).
Transporta kompānijai obligāti jāiestājas Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijā Latvijas auto (iestāšanās maksa – 2000 latu), jākļūst par Latvijas auto dibinātās savstarpējās apdrošināšanas biedrības Lauto klubs biedru (5000 ASV dolāru). Bez tam pārvadātājam, kurš jau guvis pielaidi sistēmai, jāsniedz garantija 5000 dolāru apjomā uz vienu gadu, ko „par viņu” samaksā cita transporta kompānija, Latvijas auto dalībniece. Tātad, lai bez šķēršļiem iesaistītos TIR sistēmā, transporta uzņēmumam jāsamaksā ap 14 tūkstošiem ASV dolāru, neskaitot maksu par TIR karneti (aptuveni 25 lati).
Vēl pārvadātājam nāksies maksāt ikgadējo dalībmaksu asociācijā Latvijas auto, maksāt biedrībai Lauto klubs par TIR konvencijā noteikto obligāto apdrošināšanu, kā arī par 100% Latvijas auto piederošajai SIA Lauto serviss par ritošā sastāva sertifikāciju atbilstoši TIR prasībām.

2. TIR garantiju ķēde 

PLUSS. TIR sistēma paredz tā dēvēto garantiju ķēdi, kuras būtība ir šāda. Starptautiskā autotransporta savienība (IRU) ir apvienība, kas garantē pārvadātāja atbildību ANO EEK Muitas komisijas priekšā. IRU darbojas ar lokālo pārstāvniecību – nacionālo starptautisko autopārvadātāju asociāciju – starpniecību. Tādējādi, ja naudas sodu neizdodas piedzīt no pārvadātāja, to maksā nacionālā asociācija vai IRU.
MĪNUSS. Praksē šī ķēde gandrīz nekad nedarbojas. Ar retiem izņēmumiem pārvadātājiem pašiem jāmaksā muitas institūciju pretenziju gadījumā, proti, jāmaksā par kravas nosūtītāja un kravas saņēmēja „grēkiem”.
Pretējā gadījumā nacionālās asociācijas atsakās izsniegt transporta kompānijām TIR karnetes, liedzot tām iespēju pilnvērtīgi strādāt autopārvadājumu tirgū, lai gan pretenziju samaksai IRU un nacionālajās profesionālajās apvienībās akumulējas prāvi naudas līdzekļi.

3. Aptverta „visa pasaule” 

PLUSS. Sākotnēji TIR karnetes kā papīra nesējus varēja izmantot jebkurā valstī, kas, protams, bija sistēmas pluss.
MĪNUSS. Tehnoloģijām attīstoties, daudzās valstīs aizvien aktīvāk izmanto elektroniskos informācijas apmaiņas paņēmienus, pie papīra nesējiem, TIR karnetām, pieturas tikai valstīs ar augstu korupcijas līmeni, kur iespējama „pelēkā” atmuitošana. Tādējādi konvencijā paredzētās „visas pasaules” vietā palikušas tikai valstis, kuras īpaši neatbalsta tehniskās inovācijas.

4. Konkurences ierobežošana

PLUSS. Nereti asociācijas Latvijas auto vadība akcentē faktu, ka piekļuve TIR sistēmai ir ierobežota, tātad ierobežota arī konkurence pārvadātāju starpā. Attiecīgi transporta kompānijas var augstākā līmenī uzturēt frakts likmes pārvadājumiem Krievijas un citu NVS valstu virzienā. Lai gan minētais ierobežojums ir prettiesisks, to tomēr var uzskatīt par sistēmas plusu.
MĪNUSS. Patiesībā minētie izteikumi ir tikai vārdu spēle, Latvijā šobrīd nav neviena pārvadātāja, kurš, ja labi gribētu, nevarētu apiet nosacījumus un iekļūt TIR sistēmā. Pat vairāk, ar LR Ministru kabineta rīkojumu transportlīdzekļu noma atļauta jebkura transporta uzņēmuma īpašniekiem.

5. Pārvadātāju izdevumi nesamazināsies

PLUSS. Summas, ko iekasē Latvijas auto, bija paredzēts izmantot visu pārvadātāju interesēs, tai skaitā komerciālo struktūru attīstīšanai, loģistikas centru veidošanai utt. Tātad uzkrātie līdzekļi būtu jāiegulda servisa infrastruktūras attīstībā, lai, gūstot papildu ienākumus, samazinātu transporta firmu izmaksas un veicinātu to attīstību. Ideālā variantā TIR karnetes varētu izsniegt bez maksas.
MĪNUSS. Patiesībā Latvijas pārvadātāju izdevumi par TIR karnešu noformēšanu un citiem asociācijas pakalpojumiem ne tikai nav samazinājušies, bet pat ir pieauguši. Būtībā princips veidot struktūras, kam vajadzētu dot ienākumus visu asociācijas biedru interesēs un samazināt sistēmas uzturēšanas izmaksas, nedarbojas. Tas attiecas arī uz juridisko atbalstu pārvadātājiem – viņiem pašiem nākas algot juristus savu interešu aizstāvēšanai.

6. Kurp lidos akmeņi?

PLUSS. Pēc oficiālās versijas pārvadātājam, strādājot TIR sistēmā, nopelnītā nauda jāsaņem pēc kravas faktiskās piegādes, ja tā nav pazaudēta vai bojāta ceļā. Bet katrā konkrētajā valstī noteiktās muitas nodevas jāmaksā likumpaklausīgajam kravas saņēmējam.
MĪNUSS. Gandrīz jebkuras aizķeršanās gadījumā par visu ar saviem līdzekļiem atbild pārvadātājs, kuram, ja nav pietiekami daudz naudas, vai nu jāpamet tirgus, vai arī, vienojoties ar asociāciju, jāmaina kompānijas nosaukums.
Tātad, sniedzot garantijas un maksājot solīdas summas IRU un Latvijas auto, Latvijas transporta kompānija faktiski ir tiesiski un finansiāli neaizsargāta.

7. Politiku nosaka „izredzētie”

PLUSS. Būdams asociācijas biedrs, pārvadātājs no profesionālās apvienības saņem visus iespējamos pakalpojumus. Tas var būt gan juridiskais atbalsts, gan aizstāvība muitas institūciju pretenziju gadījumā, gan daudz kas cits.
MĪNUSS. Patiesībā šo priekšrocību var baudīt tikai asociācijas vadībai tuvu stāvošas kompānijas. Tās arī ir galvenās likumdevējas apvienībā un pretinieces jebkurām pārmaiņām, kuras varētu uzlabot profesionālās apvienības pārējo dalībnieku eksistenci.
Tādējādi asociācijas politiku nosaka neliels skaits vadībai tuvu personu, no kurām daļa reāli vairs nedarbojas kravas autopārvadājumu tirgū un tikai nomināli pārstāv transporta firmas.

Kopsavilkuma vietā

–Uzreiz jāatzīst, ka daļa vainas par radušos situāciju gulstas arī uz mani, jo kopā ar Latvijas auto pirmo prezidentu Juri Vārpiņu es stāvēju pie asociācijas pirmsākumiem, – saka V. Zvonarevs. – Tomēr nevienā dokumentā nav runa par Latvijas auto monopoltiesībām uz pielaidi TIR sistēmai. Nekur arī nav teikts, ka tam, lai saņemtu pielaidi, jābūt asociācijas biedram.
Dažās valstīs karnetes izsniedz ne tikai profesionālo apvienību biedriem, bet arī jebkuram citam, kas to vēlas un ir sniedzis muitas institūcijām minimālās garantijas. Tad kāpēc Latvijā kompānijām, kurām ir valsts izdotas speciālās starptautisko pārvadājumu atļaujas (licences), jāpakļaujas sabiedriskas organizācijas iekšējiem noteikumiem?
Iedibināto darba kārtību neoficiāli turpina atbalstīt IRU, kas lielāko ienākumu gūst no TIR karnešu pārdošanas, kā arī nacionālās garantijas apvienības daudzās valstīs, kuras arī šādi nopelna. Šādas sistēmas slēpti atbalstītāji ir arī Latvijas Finanšu ministrijā un tai pakļautajās struktūrās, kuriem bieži vien tiek piedāvāti braucieni uz kongresiem, semināriem, IRU biedru saietiem vai izklaides pasākumiem, kas arī palīdz uzturēt TIR sistēmu pie dzīvības.
Taču, ja nekas nemainīsies, ja sistēma netiks pilnīgota atbilstoši informācijas nodošanas elektronisko paņēmienu attīstības tendencēm, TIR sistēma agrāk vai vēlāk parādīs savu dzīvotnespēju.

Redakcijas piebilde. „KTV” ir gatavs dot vārdu arī citām šai tematā ieinteresētām personām, tai skaitā „Latvijas auto” pārstāvjiem.

 
« « back

 
 
  Created by ART Design Studio