Meklet:   
Apsveikumi
Jaunumi
Par mums
Fotogalerija
Partneri
Kursi
Anketa
Pārstāvības
Kontakti
 


Izlaidums 20.02.2009

Izlaidums 19.07.2018

Izlaidums 22.03.2019

Izlaidums 16.04.2019
   Jaunumi

   Bankrotējusi kārtējā asociācijas „Latvijas auto” struktūra. Kas būs tālāk   

Kā liecina „Transportweekly Latvia” redakcijā saņemtā informācija, Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas komercstruktūra SIA „Lauto serviss” patlaban atrodas likvidācijas procesā. Likvidācijas iemesls: minētā struktūra nespēj atmaksāt asociācijai naudu, kas savulaik tika piešķirta uz parāda prāmju satiksmes organizēšanai starp Latviju un Vāciju un ar pakalpojumu sniegšanu saistītas darbības attīstīšanai.

Šai sakarā redakcija vērsās ar jautājumiem pie viena no „Lauto serviss” dibinātājiem un pirmā direktora Vladimira Zvonareva, kura darbības laikā minētā komercfirma daudzsološi attīstījās.

 Likvidācija kā objektīva realitāte

 Savulaik struktūrā Lauto serviss strādāja vairāk nekā 20 cilvēku, kuri nodrošināja visnotaļ vērtīgu pakalpojumu plašu klāstu, sākot no atbalsta autopārvadātājiem degvielas uzpildes karšu DKV un UTA iegādē, transportlīdzekļu sertificēšanā atbilstoši TIR sistēmas prasībām, vīzu noformēšanā autovadītājiem un menedžeriem un beidzot ar dažādu tipogrāfijas darbu izpildi, tai skaitā CMR pavadzīmju drukāšanu (šai nolūkā Lauto serviss nopirka no Zemkopības ministrijas tipogrāfiju). Diemžēl nopietni pārkāpumi, kas jaunās Lauto serviss vadības laikā tika pieļauti iepriekšminētās prāmju satiksmes organizēšanas nolūkā kontā ieskaitīto līdzekļu izlietojumā, kļuva par iemeslu konfliktam asociācijas Latvijas auto vadībā un Lauto serviss pirmā direktora aiziešanai no amata. Lielākā daļa asociācijas un autopārvadātāju naudas neatgriezeniski gāja zudumā, tās liktenis joprojām nav skaidrs...   Pēc tam Lauto serviss galvenokārt turpināja strādāt struktūras izveides sākumposmā iedibinātajos darbības virzienos. Taču drīz vien zuda vajadzība noformēt vīzas iebraukšanai Vācijā un Šengenas zonā, transportlīdzekļu sertifikācija atbilstoši TIR sistēmai pilnībā pārgāja Latvijas muitas pārziņā, attiecīgi izpalika ieņēmumi, ko bija nodrošinājuši minētie pakalpojumi. Šādos apstākļos Lauto serviss likvidāciju nākas atzīt par objektīvu realitāti...

 Uzplaukuma laiks

 „Transportweekly Latvia” redakcija vērsās pie Latvijas Transporta savienības prezidenta Vladimira Zvonareva, kurš savulaik bija gan viens no Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas, gan SIA Lauto serviss dibināšanas iniciatoriem, un lūdza viņa viedokli par Lauto serviss likvidāciju, kā arī par Latvijas auto un vēl vienas asociācijas struktūras – Lauto klubs – turpmāko likteni. Pēc Vladimira Zvonareva teiktā, komercstruktūra asociācijas Latvijas auto ietvaros tika nodibināta atbilstoši tobrīd spēkā esošajam likumam par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, kas noteica zināmus komercpakalpojumu sniegšanas apjoma ierobežojumus. „Tostarp neviens šīm organizācijām neliedza dibināt pašām pilnībā piederošas komercfirmas, ko arī nekavējās darīt Latvijas auto vadība,” skaidro V. Zvonarevs. „Tika pieņemts lēmums dibināt Lauto serviss – firmu, kas sniedz dažāda veida pakalpojumus, vispirms jau saistībā ar vīzu noformēšanu autovadītājiem. Lauto serviss uzreiz sāka rosīgi darboties – noformēt vispirms Krievijas, bet pēc tam arī Šengenas vīzas bez ielūgumiem, kas tobrīd bija gluži ekskluzīvs pakalpojums. Garants šai gadījumā bija asociācija Latvijas auto – kā TIR karnešu izplatītāja un garantijas fonda turētāja. Informatīvās bāzes attīstīšanai tika piedāvāti Latvijas auto iespiestie informācijas materiāli, tai skaitā CMR konvencija un citi dokumenti. Degvielas uzpildes nodrošināšanai, vispirms jau Rietumeiropas valstīs, tika radīta iespēja izmantot DKV un UTA kredītkartes, kuras tolaik aktīvi sāka izmantot daudzi autopārvadātāji. Lauto serviss pienākumu lokā bija arī citi jautājumi, piemēram, svētku un citu pasākumu rīkošana. Līdz ar to servisa firmā strādāja vairāk darbinieku nekā pašā asociācijā.”

 

  Kur „aizpeldēja” prāmis

 „Kad Latvijas auto vadība nolēma piešķirt Lauto serviss 70 tūkstošu latu aizdevumu prāmju satiksmes organizēšanai, es atstāju direktora amatu un paliku tikai asociācijā par ģenerālsekretāra vietnieku,” turpina V. Zvonarevs. „Tobrīd ieņēmu bezkompromisa nostāju, jo biju pārliecināts, ka darījums ar prāmi tiek veikts tikai un vienīgi naudas atmazgāšanas nolūkā. Piešķirtie līdzekļi ātri vien tika iztērēti, un tas kļuva par iemeslu konfliktam asociācijā un tās struktūras maiņai. Prāmju satiksmes organizēšanas iniciatori cits pēc cita aizgāja no firmas, un Lauto serviss palika bez vadības. Tika iecelts par izdevējdarbību atbildīgais, kurš amatu apvienošanas kārtībā pildīja arī direktora pienākumus. Firmas darbībā neienāca nekas jauns, taču godīgi jāatzīst, ka tika saglabāti visi darbības virzieni, kas tika iedibināti firmas pastāvēšanas pirmsākumos un, pēc manā rīcībā esošās informācijas, turpināja nest peļņu līdz pat pēdējam brīdim. Vispirms jau tā bija Šengenas vīzu noformēšana autovadītājiem bez pretējās puses ielūguma uzrādīšanas, kas tika uzskatīts par ekskluzīvu pakalpojumu.”

 

   „Melnie caurumi” – robs autopārvadātāju reputācijā

 V. Zvonarevs:

    „Ilgu laiku Lauto serviss ziņā bija arī tāds pakalpojums kā transportlīdzekļu sertifikācija pārvadājumiem TIR sistēmas ietvaros, taču tad, kad pareizi tika izlasīts attiecīgais TIR konvencijas pants, šo funkciju kā visās konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu dalībvalstīs pārņēma muita, vispirms jau Rīgā un Liepājā. Galvenokārt tas notika tāpēc, ka daudzi blēdījās ar svaru – starpība starp uzrādīto un reālo varēja sasniegt 500 un vairāk kilogramu. Tas nepaslīdēja garām muitas iestāžu uzmanībai. Šobrīd „melnie caurumi” „pelēkajiem” autopārvadājumiem palikuši tikai Daugavpilī un Jēkabpilī, bet nu jau tie nevienam vairs nav noslēpums, tātad visdrīzākajā laikā droši vien tiks aizbāzti. Tātad Lauto serviss pakalpojumu klāsts bija ievērojami sarucis, informācija par jauniem netika saņemta, tāpēc, neraugoties uz daļēji atdoto parādu (aptuveni 10–15 tūkstoši), tika pieņemts lēmums likvidēt šo struktūru. Pirms kāda laika līdzīgā situācijā nonāca Latvijas auto Mācību un konsultāciju centrs, tur turpinās maksātnespējas process, ko ierosināja kreditori, lai atgūtu savus naudas līdzekļus.”

 

  Plānots bankrots?

 Pēc V. Zvonareva domām, pamatojoties uz visu iepriekš sacīto, var izdarīt secinājumu, ka asociācija Latvijas auto ir izstrādājusi noteiktu shēmu, kā izvairīties no parādsaistību kārtošanas, visai vienkāršu, bet juridiski nevainojamu. Pēc šīs shēmas tiek pasludināta kādas struktūras maksātnespēja un pieņemts lēmums to likvidēt, tiek iecelts direktors, kurš pēc likuma atbild par visām darbībām un kuram var uzvelt atbildību arī par mākslīgi izraisīto bankrotu, kura pazīmes redzamas gan pirmajā, gan otrajā gadījumā (starp citu, Lauto serviss pildīja visas savas kārtējās saistības). Shēmā paredzēto pasākumu realizācijas gaitā likvidējamo struktūru funkcijas automātiski pārņem Latvijas auto, bet no organizācijas tiek aizvirzīti prom cilvēki, kuriem varētu uzlikt atbildību par autopārvadātāju līdzekļu, šai gadījumā – 70 tūkstošu latu, izšķērdēšanu. 

 

    Bumeranga princips

 Bet kas tādā gadījumā nākotnē gaida Latvijas auto un savstarpējās apdrošināšanas biedrību Lauto klubs? Cik liela ir varbūtība, ka noteiktos apstākļos (piemēram, ja radīsies parādsaistības pret pārvadātājiem) netiks izmantota analoģiska shēma? Pēc V. Zvonareva domām, uz šo jautājumu nav iespējams dot viennozīmīgu atbildi: „Pēdējā laikā es nenodarbojos ar Latvijas auto jautājumiem, taču manis un manu kolēģu pieļautās kļūdas laikā, kad biju asociācijas ģenerālsekretāra vietnieks, kā arī Latvijas auto un tās struktūru darbība kopumā liecina, ka ir tendences, kas parādās noteiktos apstākļos, piemēram, parādsaistību gadījumā. Tā kā neviens no Latvijas auto pašreizējiem vadītājiem nebija aktīvs asociācijas dibinātājs, diez vai tās likvidācija varētu radīt viņiem īpašas emocijas un vēlēšanos kaut ko darīt, lai asociāciju saglabātu un nosargātu. Pietiek paraudzīties, cik viegli viņi atbrīvojas no Latvijas auto struktūrām, lai gan noteiktas darbības, piemēram, vadības maiņa, ļautu ne tikai saglabāt šīs struktūras, bet pat nodrošināt to tālāku attīstību. Kā jau sacīju, šai gadījumā situāciju var sarežģīt parāds – neizmaksātās garantijas summas, ko pārvadātāji ieguldījuši, pērkot TIR karnetes (katras cena – 7 Šveices franki). Vājinoties TIR pozīcijām, aizvien noteiktākas kļūs to pārvadātāju balsis, kuri vēlēsies dabūt atpakaļ savu naudu. Bet iespējama arī cita notikumu gaita: asociācija pārkārtos darbību un kļūs par sabiedrisko organizāciju bez jebkādām naudas saistībām.”

 

  Pesimisms vai reālisms?

 „Kas attiecas uz savstarpējās apdrošināšanas biedrību Lauto klubs, šī struktūra, manuprāt, ir stabilāka nekā asociācija,” sarunu beidz V. Zvonarevs. „Iniciējot Lauto klubs dibināšanas ideju, es neparedzēju, cik nopietnas izmaiņas radīs valsts, šai gadījumā Vērtspapīru tirgus komisijas, kontroles pastiprināšanās pār banku un apdrošināšanas iestāžu darbību. Šī visai stingrā un mērķtiecīgā kontrole ir pietiekams pamats, lai autopārvadātāju ieguldījumi Lauto klubā būtu drošībā. Turklāt viens no Latvijas auto un Lauto kluba pašreizējiem vadītājiem ir veltījis daudz spēka, zināšanu un prasmes tam, lai paceltu Lauto kluba darbību pienācīgā līmenī. Tas, manuprāt, ir tas subjektīvais faktors, kas palīdzēs saglabāt gan asociāciju, gan savstarpējās apdrošināšanas biedrību. Ja vien neradīsies kādi force majeure apstākļi.  

 

   Nobeigumā izteikšu savu personisko viedokli: esmu pārliecināts, ka ar pašreizējo vadību asociācijai Latvijas auto nav nākotnes.” 

 
« « back

 
 
  Created by ART Design Studio