Meklet:   
Apsveikumi
Jaunumi
Par mums
Fotogalerija
Partneri
Kursi
Anketa
Pārstāvības
Kontakti
 


Izlaidums 20.02.2009

Izlaidums 19.07.2018

Izlaidums 24.05.2019

Izlaidums 20.06.2019
   Jaunumi

   Kā regulēsim tirgu   

„Rakstīt šo rakstu pamudināja daudzu autopārvadātāju vēlēšanās gūt priekšstatu par to, kādos virzienos attīstīsies starptautiskie pārvadājumi un kādas uzņēmumiem ir izredzes turpināt darbu šajā nozarē,” sacīja Latvijas Transporta savienības prezidents Vladimirs Zvonarevs.

   Laba nevar būt par daudz

   V. Zvonarevs:

 „Starptautiskie autopārvadātāji, ar kuriem sanāca aprunāties Rīgā aprīļa beigās notikušajā izstādē „Transports un loģistika”, stāstīja, ka jau šā gada pirmajos divos mēnešos dolāra kursa krišanās un ražošanas apjomu samazināšanās dēļ saruka tranzītkravu plūsma no Eiropas Savienību uz Vienotās ekonomiskās telpas valstīm – Krievijas Federāciju un Kazahstānu. Šie un dažādi subjektīvi faktori bija iemesls tam, ka daudzi autotransporta uzņēmumi nespēja norēķināties ar līzinga kompānijām un iekļuva finansiālās spīlēs, no kurām reizēm izdodas atbrīvoties, tēlaini runājot, tikai par paša uzņēmuma dzīvības cenu.

 Ļoti grūti bija izkļūt no vispārējā eiforijas stāvokļa, ko bija izraisījis tas nepieredzētais dāsnums, kādu vēl pirms gada pusotra bankas demonstrēja jauno mašīnu pircējiem, un tobrīd šīm mašīnām tiešām nebija īpaši grūti sagādāt darbu.”

 Lai nestrādātu ar zaudējumiem

 „Zināms tirgus pārsātinājums ar transportlīdzekļiem pie nepieciešamo atļauju (divpusējo, uz/no trešajām valstīm, Eiropas Transporta ministru konferences – CEMT) saasināja ekonomiskās stagnācijas situāciju, tomēr ir noteiktas pazīmes, kas ļauj cerēt, ka stāvoklis stabilizēsies, bet ne ātrāk kā gada otrajā pusē. Reizē tas neizslēdz arī daudz bēdīgākas prognozes, proti, ka transporta uzņēmumu skaits kravas autopārvadājumu tirgū tuvākā gada pusotra laikā var samazināties par 15–20 procentiem. Labākajā gadījumā, tas ir, ja transporta pakalpojumi stabili tiks apmaksāti un kravu plūsma palielināsies, šis rādītājs varētu arī nebūt liekāks par 8–10 procentiem. Par nozares krahu, protams, nav pamata runāt, taču atsevišķiem pārvadātājiem nodarītais kaitējums var izrādīties visai sāpīgs, tāpēc jau tagad daudzi prāto, kas būs tie, kas paliks, bet kam būs jāaiziet... Visdrīzāk jau paliks tie, kam ir labas iestrādes un droši sakari ar kravu sūtītājiem un lielām loģistikas un ekspedīcijas kompānijām, jo diemžēl jau manītas pazīmes, ka sāk atdzimt pagājušā gadsimta 90. gadu bēdīgā prakse, kad nesamaksāto rēķinu dēļ pārvadātāji zaudēja iespēju turpināt darbu un viens otrs uzņēmums nonāca līdz bankrotam.

 Šai situācijā vajag skaidri apzināties, ka brīvais tirgus un tas, ka nav nekādu regulēšanas instrumentu – ne nozares, ne korporatīvo (izņemot pielaidi autopārvadājumu tirgum, t.i., licencēšanu), nav attaisnojums darbam bez izaugsmes perspektīvas, tas ir, kravu pārvadāšanai par dempinga cenām, ar zaudējumiem, lai tikai mašīna nestāvētu dīkā. Lai nestrādātu par pašizmaksu, autopārvadātājiem jāliek lietā visas savas zināšanas un prasmes un jācenšas radīt mehānismu frakts likmju celšanai, vispirms jau pārvadājumos pa Eiropas Savienības valstīm.”

 Visi kopā vai katrs par sevi?

 „Daudzi autopārvadātāji ir asociācijas Latvijas auto biedri, jo veic pārvadājumus uz Krieviju ar TIR karnetēm, bet daži uzskata par labāku strādāt patstāvīgi, nestājoties nekādās organizācijās. Katram, protams, ir savi apsvērumi, pēc kuriem viņi vadās, pieņemot tādu vai citādu lēmumu, bet nevajadzētu aizmirst, ka dzīvē mēdz būt dažādas situācijas un reizēm palikt vienam nemaz nav labi. Saasinātas konkurences un autotransporta tirgus globalizācijas apstākļos viensētnieka domāšana, princips „katrs par sevi” var kļūt par nopietnu ieganstu problēmu saasinājumam pašā nozarē. Sabiedrisko organizāciju misija neaprobežojas ar kāda pakalpojuma sniegšanu vai produkta, piemēram, TIR karnetes, pārdošanu. To pamatuzdevums ir izstrādāt mehānismu tirgus un tā dalībnieku interešu aizsardzībai.

 ...Degviela kļūst dārgāka, aug arī citi izdevumi, tostarp apdrošināšanas, bet frakts likmes neceļas. Tas, protams, ir izdevīgi kravu sūtītājiem, lai gan, jāteic, bieži vien viņi pārliecinās, ka piedāvātie transporta pakalpojumi pilnībā atbilst to cenai. Taču, ja transporta uzņēmumu ir daudz un izvēle liela, var atrast arī tādus pārvadātājus, kuri godprātīgi pilda savus pienākumus. Bez tam konkurence nereti spiež autopārvadātājus pievērsties tādiem pakalpojumiem, kādus citos apstākļos viņi nekad neuzņemtos.

 Uz Krieviju fraktis sāk pakāpeniski paaugstināties, taču te ir cita problēma – trūkst atļauju, kuru skaitu ierobežo paritātes principa ievērošana. Papildu atļaujas Krievijas puse piešķir izņēmuma kārtā, un tas parasti prasa Autotransporta direkcijas un Satiksmes ministrijas ilgstošu un smagu darbu.”

 Naudas cena

 „Saistībā ar visu šeit sacīto diezgan interesanti izskatās Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto pēdējā sapulcē pieņemtais lēmums iestāšanās maksu asociācijā palielināt līdz 10 tūkstošiem latu. Tā kā šo summu neizmaksā, izstājoties no asociācijas, tātad to var uzskatīt par pārvadātāja dāvanu. Šīs summas atmaksāšanās ir visnotaļ apšaubāma...

 Visdrīzāk jau tas darīts, lai ierobežotu Latvijas autopārvadātājiem piekļuvi pārvadājumiem uz Krieviju un citām NVS valstīm, jo tur vajadzīgas TIR karnetes, bet ar to realizāciju, kā zināms, nodarbojas Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācija Starptautiskās autotransporta savienības (IRU) vadībā.

 Tā kā es personiski savulaik piedalījos asociācijas Latvijas auto dibināšanā un TIR sistēmas ieviešanā Latvijā, varu teikt, ka šobrīd tas visdrīzāk ir darīts kāda ierobežota personu loka interesēs, kuras vēlas piesavināties tirgus monopolizācijas pilnvaras. Jebkurai sabiedriskajai organizācijai ir tiesības pieņemt jebkurus lēmumus, kas regulē tās iekšējās intereses. Bet te ir cits jautājums: kāpēc asociācijas, būdamas IRU biedres, īsteno atšķirīgu TIR karnešu realizācijas politiku, tādējādi radot priekšnoteikumus nevienlīdzīgai konkurencei? Krievijā, piemēram, karnetes var iegādāties arī pārvadātāji, kas nav ASMAP (Starptautisko pārvadātāju asociācija) biedri, tiesa gan, par citu cenu, bet Latvijā TIR karnetes ir asociācijas biedru privilēģija...

 Latvijas Transporta savienība gatavojas sarīkot semināru – konferenci, kurā piedalītos pārvadātāji un Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, lai izstrādātu priekšlikumus, kā palīdzēt Latvijas autopārvadātājiem, un noteiktu pasākumus, ko varētu piedāvāt atbildīgajām Latvijas valsts institūcijām (piemēram, daži pārvadātāji iesaka atcelt akcīzes nodokli transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus, daži – atļaut pirkt apdrošināšanu citu ES dalībvalstu kompānijās utt.). Ir vajadzīgi meklējumi, lai atrastu pareizos risinājumus, vajadzīgs mērķtiecīgs darbs un valsts atbalsts.”

 Nepamatoti izdevumi vai saprātīgi ieguldījumi?

 Daži autopārvadātāji, ar kuriem pārrunāta Latvijas auto valdes pieņemtā jaunā norma, uzskata, ka tas darīts ar nolūku sagraut asociāciju. Ja ņem vērā, ka tos valdes (padomes) locekļus, kuri paši ir autopārvadātāji, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, diez vai ir pamats uzskatīt, ka cilvēki, kas nepārstāv nozares intereses, ir ieinteresēti tās attīstībā...

 Reizē tā ir asociācijas valdes, kura it kā asociācijas biedru interesēs cita starpā atņēma viņiem izvēles iespēju Krievijas vīzu noformēšanā autovadītājiem, „monopolistisko tieksmju” kārtējā izpausme... Kāpēc mēs paši nevaram risināt šo jautājumu KF konsulātā, kāpēc mums tas jādara ar asociācijas starpniecību, pareizāk sakot, caur firmu, kuru asociācija izraudzījusies par savu uzticības personu? Līdzīgi Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (sabiedriska struktūra) lobēja obligātās apdrošināšanas noformēšanas noteikumus. „...Mums apdrošināšanas polise jāpērk tikai Latvijā un tikai vienā iestādē, turklāt tas attiecas arī uz tām kompānijām, kuru mašīnas praktiski visu laiku strādā Eiropas Savienībā, tai skaitā Vācijā, kur polise maksā daudz lētāk,” pastāstīja kāda transporta uzņēmuma pārstāvis. „Bet Latvijas auto tai laikā nodarbojas tikai ar TIR karnešu pārdošanu un tādējādi pelna naudu autopārvadātājiem tik grūtā laikā.”

 Savukārt kompānijas J&P Logistik direktors Pjotrs Dembo ir pārliecināts, ka iestāšanās maksas palielināšana ir nepieciešams un pat nedaudz aizkavēts solis: „Ja šāds lēmums būtu pieņemts pirms pieciem gadiem, mums būtu izdevies izvairīties no pašreizējiem satricinājumiem vai vismaz tos mīkstināt...”

 Runājot par to, ka tādējādi tiek ierobežota piekļuve tirgum, Dembo pauž pārliecību, ka iestāšanās maksas paaugstināšana ir šķērslis tikai diletantiem, bet ne tiem, kas gatavojas ieiet tirgū ar nopietniem nodomiem. Beigu beigās arī TIR karnetes nav vienīgā iespēja vest kravas uz Krieviju...

 Andris Lubāns, valsts SIA Autotransporta direkcija direktors:”

 „Autotransporta direkcija atzīst par likumīgu Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas pieņemto lēmumu palielināt iestāšanās maksu. Par šā lēmuma sekām mēs varēsim spriest tikai pēc kāda laika, taču nav šaubu, ka tas ietekmēs situāciju tirgū, proti, nodrošinās aizsardzību tiem autopārvadātājiem, kuri nozarē sāka darboties ne pirms gada, ne diviem, bet krietni agrāk. Reizē šis pasākums var mīkstināt pirmskrīzes situāciju, kura radījusi zināmus draudus nozares turpmākajai attīstībai. Iestāšanās maksas paaugstināšana šobrīd neapšaubāmi ir tikai un vienīgi viens no tirgus regulēšanas instrumentiem un nav pretrunā ar prasību nodrošināt vienlīdzīgas konkurences nosacījumus. Jāpiekrīt tam, ka darbs jebkurā nozarē prasa līdzekļu ieguldījumus, kuri ar katru gadu palielinās.”  

 
« « back

 
 
  Created by ART Design Studio