2009.gada 23.februārī
Rīgā
Par 2009.gada 29.janvāra vēstulē
izteikto starptautisko automobiļu
kravu pārvadājumu atbalsta
priekšlikumu realizāciju
Darba grupa, kas apvieno autotransporta uzņēmumu pārstāvjus, Latvijas Transporta savienības (LTS) locekļus u.c., un kura izveidota pasākumu izstrādei situācijas uzlabošanā starptautisko autopārvadājumu nozarē, piedāvā šādus četru galveno 2009.gada 29.janvāra vēstulē „Par starptautisko automobiļu kravu pārvadājumu atbalstu” izteikto priekšlikumu realizācijas mehānismus. Sakarā ar priekšlikumu, kas attiecas uz autopārvadātāju un finanšu struktūru (bankas un līzinga kompānijas) savstarpējām attiecībām, kā arī saskaņā ar LR Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta pieprasījumu LTS informē par to, ka iespējamo finanšu garantiju summa, kas varētu būt vajadzīga Latvijas autopārvadātāju atbalstam, orientējoši ir 300 milj.eiro.
Par cik asociācijas Latvijas Auto sniegtie dati par nepieciešamo valsts garantiju summu ir noteikti empīriski, kā arī ņemot vērā faktu, ka daži LTS locekļi ir arī Latvijas Auto sastāvā, mēs aprēķinot izmantojām LR Satiksmes ministrijas Autotransporta direkcijas sniegto informāciju, kura mūsuprāt ir ticamāka.
Saskaņā ar ATD datiem izmantoto transportlīdzekļu skaits 2009.gadā bija 11730 vienības. Aptuveni 50% no tām iegādātas līzingā, turklāt transporta uzņēmumu nedzēsto saistību pret bankām un līzinga uzņēmumiem vidējā summa pēc mūsu vidējotiem aprēķiniem ir 50 000 eiro uz katru autosastāvu (automobilis un puspiekabe). Konkrēti dati pa atsevišķiem uzņēmumiem sniegti vēstules pielikumā.
Norādītā summa var tikt precizēta, taču tamdēļ nepieciešams veikt plaša mēroga visu autotransporta uzņēmumu (pēc ATD bāzē esošajiem) aptauju, kas saskaņota arī ar bankām vai līzinga uzņēmumiem.
Lai realizētu priekšlikumu par iespējamo valsts garantiju piešķiršanu un autopārvadātāju un finanšu struktūru savstarpējo attiecību noregulēšanu, mūsuprāt nepieciešams parakstīt Memorandu starp Latvijas Republikas valdību un banku nozares (iespējams Komercbanku Asociācijas vai noteiktas komercbanku grupas personā) pārstāvjiem. Dokumentā jābūt atrunātiem valsts, banku un autopārvadātāju mijiedarbības nosacījumiem, kā arī jābūt aprakstītai valsts garantiju piešķiršanas procedūrai un nepieciešamajiem kritērijiem konkrēta transporta uzņēmuma atbalsta iespējas noteikšanai. Aktīvai lomai šajā darbā jābūt atvēlētai Valsts garantiju aģentūrai, kurai, ņemot vērā pastiprinošos ekonomisko lejupslīdi, jānosaka attiecīgas funkcijas.
Acīmredzams, ka šos pasākumus nedrīkst piemērot attiecībā tikai uz starptautisko vai iekšējo autopārvadājumu nozari. Tamlīdzīgam atbalsta mehānismam jāattiecas uz visiem, kam vajadzīga valsts palīdzība ekonomikas sektoram, kas Latvijai ir prioritārs, un kam piemīt reāls eksporta potenciāls. Tas ļaus paaugstināt iedzīvotāju nodarbinātību, to sociālo aizsargātību, un tātad – valsts ekonomiskā potenciāla nostiprināšanu.
Nepieciešams ieviest arī grozījumus Latvijas Republikas likumos un normatīvajos aktos (Civillikums, Komerclikums, Likums par bankām), kas konkretizē banku un līzinga uzņēmumu savstarpējās attiecības ar kredītu saņēmējiem vai līzinga saņēmējiem, un turklāt noteiks banku iekasējamo soda procentu maksimālos apmērus. Šie grozījumi nedrīkst kļūt par kavēkli, kas pasliktina ārvalstu finanšu struktūru darba apstākļus attiecībā uz citām Eiropas Savienības valstīm.
Turklāt attiecīgajos normatīvajos dokumentos nepieciešams ieviest grozījumus, kas ļaus operatīvi piedzīt parādus no starpniecības uzņēmumiem (autopārvadājumos tā sauktie „ekspeditori”), kuri ļaunprātīgi izvairās no pārvadājumus apmaksas.
Šodien gadījumos, kad transporta uzņēmums likumā noteiktā kārtībā mēģina piedzīt parādu, neefektīvais un ilgstošais civiltiesiskais parādu piedzīšanas mehānisms ļauj parādniekam, kurš jau ir saņēmis no kravas nosūtītāja naudu par pārvadājumu, atzīt sevi par maksātnespējīgu, un pēc tam viņš parasti tiek pasludināts par bankrotējušu.
Latvijas Maksātnespējas aģentūras darbu šajā jomā jāatzīst par neefektīvu. Rezultātā kreditors, kurš nav saņēmis savu naudu, arī kļūst maksātnespējīgs un galarezultātā bankrotē.
LR Komerclikumā un Likumā par maksātnespēju arī nepieciešams pastiprināt sankcijas uzņēmumu dibinātājiem, kuri pieķerti ļaunprātīgā izvairīšanās no finanšu saistību izpildes, un noteikt iespēju piedzīt no tiem parādus, kā arī praktiski realizēt citās ES valstīs reāli darbojošos mehānismu aizlieguma veidā uz tiesībām veikt komercdarbību uz laiku no 3 līdz 5 gadiem.
Fiziskās vai juridiskās personas, kuras veic tāda veida krāpšanu, perioda laikā, kad uzņēmums tiek atzīts par maksātnespējīgu, un maksātnespējas administratoru neefektīvā darba dēļ, atver jaunus uzņēmumus un, izmantojot tiesībsargājošo orgānu pasivitāti šajā jautājumā, turpina īstenot krāpšanas darbību.
Ņemot vērā starptautisko autopārvadājumu nozares eksporta virzību, nepieciešams iniciēt Vienošanās par abpusēju pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu par pakalpojumiem un automobiļu uzpildīto degvielu parakstīšanu vispirms ar Krievijas Federāciju, Kazahstānu, Baltkrievijas Republiku, Ukrainu un citām valstīm, kas nav ES locekles. Tam nepieciešams paātrināt darbu Līgumu par dubultās nodokļu aplikšanas atcelšanu parakstīšanā ar tām valstīm, ar kurām šīs vienošanās nav noslēgtas (vispirms ar Krievijas Federāciju).
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB) šodien vairs netiek kontrolēts no valsts puses, un faktiski ir sabiedrība, kas aizsargā apdrošināšanas kompāniju, kuras īsteno obligāto transportlīdzekļu apdrošināšanu, un finansiāli no tām atkarīgo intereses.
Iespējams tāpēc masu mediju sniegtais LTAB pārskats, saskaņā ar kuru kravas transports visbiežāk kļūst par CSN iemeslu – neiztur kritiku, ko atzīmēja atsevišķi preses izdevumi. Sniegtajā pārskatā tiek ņemti vērā tikai statistikas dati, bet netiek ņemti vērā kravas transporta ekspluatācijas apstākļi salīdzinājumā ar vieglo.
Šai sakarā, ņemot vērā, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija neīsteno pienācīgu LTAB darbības kontroli, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) strādā tikai ar fiziskām personām, nepieciešams paplašināt PTAC funkcijas un noteikt iespēju kontrolēt apdrošināšanas kompānijas OCTA polišu vērtības noteikšanā valsts SIA Autotransporta direkcijai (regulē autopārvadājumu tirgu). Iespējams arī, ka apdrošinātāju darbības regulē Valsts kontroles dienests. Doto priekšlikumu realizēšanai nepieciešami arī atbilstoši grozījumi LR normatīvajos dokumentos.
Nevar neatzīmēt, ka automobiļu pārvadājumu nozares atbalsta mehānismu trūkums ir iemesls tam, ka atsevišķi tās pārstāvji jau šodien aicina veikt aktīvas protesta akcijas – streikus, transporta izvešanu valsts ielās un ceļos, dzelzceļa pārbrauktuvju un robežpāreju bloķēšanu. Turklāt vēlamies uzsvērt, ka mūsu darba grupas locekļi ir konstruktīva dialoga un mierīgas sadarbības piekritēji un neatbalsta tamlīdzīgus pasākumus.
Tomēr būtu jāsaprot, ka vairums Latvijas transporta uzņēmumu ir ģimenes uzņēmumi, un līdz ar uzņēmuma bankrotēšanu bez iztikas līdzekļiem paliks veselas ģimenes, kas var būt iemesls jauniem sociāliem sprādzieniem. Tāpēc nozares atbalsta mehānismu izstrāde un to realizācija jāveic visīsākajā laikā.
S avukārt izsakām gatavību kopīgam darbam situācijas uzlabošanas starptautisko un iekšējo autopārvadājumu nozarē pasākumu ieviešanā dzīvē.
Ar cieņu,
Vladimirs Zvonarevs
Latvijas Transporta Savienības valdes priekšsēdētājs
Pēteris Vīds
SIA Eurologistik valdes priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas valdes loceklis
Vladimirs Strumps
SIA Transtek valdes priekšsēdētājs
Vasilijs Kuzņecovs
AS Brasla valdes priekšsēdētājs
|
Apsveikumi resized.jpg)
