Meklet:   
Apsveikumi
Jaunumi
Par mums
Fotogalerija
Partneri
Kursi
Anketa
Pārstāvības
Kontakti
 


Izlaidums 20.02.2009

Izlaidums 19.07.2018

Izlaidums 24.05.2019

Izlaidums 20.06.2019
   Jaunumi

   Latvija ES Transporta ministru padomes sēdē aizstāv Latvijas starptautisko pārvadātāju intereses   


04. Decembris (2018)

Smagu diskusiju rezultātā pēc vairāk nekā 16 stundu ilgām formālām un neformālām diskusijām un vairākiem sarunu raundiem ar kvalificēta balsu vairākuma pārsvaru Eiropas Savienības (ES) transporta ministri pieņēma vispārējo pieeju par Mobilitātes pakotnes I priekšlikumu kopumu ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomē.

Briselē notiekošajā padomes sēdē Latvija uzsvēra, ka vairāki Mobilitātes pakotnes I elementi ir pretrunā ar ES vienotā tirgus principiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem piekļuvei tam. Turklāt, atsevišķos aspektos pat nostādot ES pārvadātājus neizdevīgākos konkurences apstākļos pret trešo valstu pārvadātājiem. Ierobežojumi starptautisko autopārvadājumu un kombinēto pārvadājumu veikšanai, dīkstāves periods pēc starptautiska pārvadājuma pirms kabotāžas uzsākšanas Latvijas pārvadātājiem nav izdevīgs. Šie nosacījumi ne tikai radīs papildus izmaksas un administratīvo slogu, bet arī vairos siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazāk efektīvu resursu patēriņu. Kopumā Latvijai kā perifērai valstij būs arvien sarežģītāk konkurēt ar citu valstu pārvadātājiem.

Latvija īpaši uzsvēra, ka neatbalsta prasību transportlīdzeklim atgriezties reģistrācijas valstī ik pēc noteikta perioda, kā arī iespēju vadītājam brīvi izvēlēties, kur pavadīt savu brīvo laiku un Darbinieku nosūtīšanas nosacījumu piemērošanu autotransportam. Latvija kopā ar Poliju, Lietuvu, Bulgāriju un Ungāriju iesniedza priekšlikumus, saskaņā ar kuriem tika aicināts saglabāt transportlīdzekļa vadītāja izvēles iespēju, kur pavadīt iknedēļas atpūtas laiku, kā arī darbinieku nosūtīšanas nosacījumu neattiecināt uz pārrobežu transporta pakalpojumiem.

Tāpat Latvijas ieskatā bija jāparedz pēc iespējas garāks pārejas periods viedo tahogrāfu izmantošanas uzsākšanai, jo tie pat vēl netiek ražoti. Līdz ar to Latvija nevarēja atbalstīt Austrijas Prezidentūras piedāvājumus gala kompromisam. Tālākais darbs pie priekšlikumiem notiks Rumānijas Prezidentūras laikā, kas sāks sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu gala vienošanos.

Papildus sanāksmē tika izskatīts jautājums par prasībām infrastruktūrai, lai mazinātu bojāgājušo un smagi cietušo personu skaitu ceļu satiksmes negadījumos. Ar Direktīvas* projektu paredzēts ieviest sekojošas galvenās izmaiņas: noteikt par obligātu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūru pārredzamību un pēcpasākumus; ieviest tīkla mēroga ceļu novērtējumu – sistemātisku un proaktīvu riska kartēšanas procedūru, lai novērtētu autoceļu "iebūvēto" vai piemītošo drošību visā ES; paplašināt direktīvas darbības jomu tā, lai tā aptvertu ne tikai Eiropas transporta tīklu, bet arī automaģistrāles un citus primāros ceļus ārpus šā tīkla, kā arī visus ceļus ārpus pilsētu teritorijām, kas ir būvēti, pilnībā vai daļēji izmantojot ES līdzekļus. Tāpat noteikt par obligātu to, lai visās ceļu drošības pārvaldības procedūrās sistemātiski tiktu ņemti vērā mazaizsargātie satiksmes dalībnieki. Plānots arī paplašināt jēdzienu ceļu drošības inspekcija ar tādiem jēdzieniem kā – periodiskā ceļu drošības inspekcija un speciālā ceļu drošības inspekcija. Latvija ir izteikusi atbalstu šīm izmaiņām, jo tas ir viens no soļiem, lai varētu uzlabot ceļu satiksmes drošību un samazināt bojā gājušo un cietušo personu skaitu ceļu satiksmes negadījumos.

Ministru padomes sanāksmē tika panākta daļēja vispārējā pieeja par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbības turpināšanu pēc 2020. gada, kas ir daļa no ES budžeta pēc 2020. gada priekšlikumu pakotnes. Regulas priekšlikums nosaka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) mērķus, finansējuma veidus un noteikumus finansējuma apgūšanai, kā arī budžetu laika posmam no 2021.-2027. gadam.

Transporta nozarē ar CEF līdzekļiem paredzēts veicināt tādu kopīgu interešu projektu attīstību, kas ir saistīti ar efektīviem un savstarpēji saistītiem tīkliem un infrastruktūru gudrai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei, kā arī pielāgot Eiropas transporta tīklus militārās mobilitātes vajadzībām, bet digitālajā nozarē iecerēts veicināt ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G sistēmu izvēršanu, lai palielinātu digitālo pamattīklu noturību un veiktspēju ES teritorijās, savienojot tos ar kaimiņteritorijām, kā arī lai veicinātu transporta un enerģētikas tīklu digitalizāciju.

Latvija kopumā atbalsta vienošanos par daļēju vispārējo pieeju un novērtē CEF racionalizāciju, koncentrējoties uz kopīgo interešu pārrobežu projektiem ar Eiropas augstu pievienoto vērtību kā projekts Rail Baltica, kas ir viens no nozīmīgākajiem transporta nozares projektiem 2021.-2027. plānošanas periodā Latvijā. Tāpat valsts atbalsta digitālās nozares priekšlikumu, kas sekmēs ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G sistēmu izvēršanu.

Šodien, 4. decembrī turpināsies diskusijas par telesakaru jautājumiem, diskutējot par e-privātuma jautājumiem elektronisko sakaru nozarē. Tāpat formāli tiks apstiprināts Elektronisko sakaru kodekss un BEREC regula, kas paredz jaunas funkcijas Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojam, kas ir vienīgā Latvijā bāzētā ES iestāde.

Latvijas delegāciju Briselē vadīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurā piedalījās arī Autosatiksmes departamenta direktora vietniece, Autotransporta nodaļas vadītāja Annija Novikova un Eiropas Savienības lietu koordinācijas departamenta direktore Elīna Šimiņa-Neverovska.
 
« « back

 
 
  Created by ART Design Studio