Lai atbildētu uz šo jautājumu, vajadzētu atgriezties pie Asociācijas Latvijas Auto (turpmāk – Asociācija) pirmsākumiem.
Priekšvēsture.
Asociācijas dibināšana un tās uzdevumi.
Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, bijušajā Padomju Savienībā, pastāvot Sovtransavto stingram monopolam starptautisko pārvadājumu organizācijas un veikšanas jomā, Latvijas Valsts agrorūpnieciskā kompleksa transporta pārvaldē tika izveidota profesionālu un entuziastu grupa, kura izvirzīja jautājumu: kāpēc gan viņi nevarētu starptautiskajā satiksmē pārvadāt ar savu transportu to produkciju, kura tiek piegādāta Latvijā?
Sākumā bija kartupeļu autopārvadājumi no Polijas uz Latviju, kurus veica Valsts agrorūpnieciskā kompleksa sistēmas auto uzņēmumi. Agris Blumbergs, būdams šīs grupas dalībnieks, apmeklējot Padomju starptautisko autopārvadātāju asociācijas (krieviski - АСМАП) dibināšanās pasākumu, praktiski viens no pirmajiem Latvijā ierunājās par pirmās bijušajā Padomju Savienībā starptautisko autopārvadātāju nacionālās asociācijas dibināšanās nepieciešamību.
Šo ideju atbalstīja transporta pārvaldes priekšnieks Juris Vārpiņš, līdz ar ko es kopā ar kolēģiem – Jāni Kancēviču, Māri Zvirbuli un citiem – ķeramies pie Asociācijas, kuru nosaucām Latvijas Auto, statūtu projekta izstrādes, lai varētu sniegt palīdzību nepieciešamo pārvadājumu veikšanai atļauju saņemšanai, muitas garantiju piešķiršanai, vīzu nodrošināšanai utt. Kad statūti bija praktiski gatavi, es iepazinos ar Valdi Trēziņu, Automobiļu šosejas ceļu ministrijas Kravu pārvadājumu pārvaldes (vadītājs – V. Ščerbakovs) jaunās tehnikas plānošanas nodaļas darbinieku.
Dibinot pirmo nacionālo autopārvadātāju asociāciju, mēs apspriedām iespēju piesaistīt mūsu darbam Autotransporta un šosejas ceļu ministrijas uzņēmumus, un Juris Vārpiņš atbalstīja šo iniciatīvu. Nu jau drīzumā daļā automobiļu uzņēmumu kopā ar Valdi Trēziņu pievienojās mūsu darba grupai. Tā, 1990. gada sākumā tika izveidota pirmā bijušajās PSRS republikās nacionālā asociācija, par kuras valdes priekšsēdētāju (prezidentu) kļuva Juris Vārpiņš.
Tādi bija pirmssākumi.
Sākās aktīvais darbs, kurš turpinājās līdz pirmajām jubilejas datumam. 2000. gadā Asociācija atzīmēja savu pirmo desmitgadi, kuru visi sauca par veiksmīgu, bet drīz vien iezīmējās pirmās nesaskaņu pazīmes asociācijas turpmākās attīstības un tās komercstruktūru darbības jautājumos.
Par pirmo nopietno klupšanas akmeni kļuva AS “Latvijas Nacionālai autopārvadātāju centrs” ar tā plašo teritoriju pie Salu tilta (Skaistkalnes iela 1) liktenis. Viena pārvadātāju grupa atbalstīja ideju dibināt loģistikas centru ar akcijām katram asociācijas biedram un iespēju realizēt tās biržā, savukārt cita grupa uzstāja uz nepieciešamības pārdot teritoriju ar visām izvietotām uz tās ēkām.
Šā strīdā uzvarētāju zina visi, toties uzvaras cena zināma tikai pašiem labuma guvējiem… Starp citu, vajadzētu pieminēt, ar kādiem līdzekļiem tika “kalta” šī uzvara. …Viltotās vēstules no IRU (Starptautiskā autotransporta savienība), feika jeb viltus ziņas – nekas netika smādēts!
Turpmākie Asociācijas vēstures ceļi un neceļi vairs nevienu nespēja pārsteigt – ne mahinācija ar autopārvadātāju, Lauto Kluba biedru, naudas pazušanu Krājbankā, ne bijušās Asociācijas vadības nevēlēšanās atgriezt autopārvadātājiem pārmaksātās IRU/AON grupas apdrošināšanās prēmijas.
Diemžēl autopārvadātāju iniciatīvas grupas organizētā Asociācijas vadības maiņa arī nedeva vēlamos rezultātus attiecībā uz naudas līdzekļu atgriešanu autopārvadātājiem un Asociācijas sniedzamo pakalpojumu izcenojumu samazināšanu.
Un tomēr, vai autopārvadātājiem, Latvijas Auto biedriem, ir iespēja atgriezt saņemtos no IRU finansiālos līdzekļus?
Šis jautājums lai paliek autopārvadātāju ziņā, viņi var to atrisināt vai nu pašu spēkiem, vai aicinot palīgā finansiālo un analītisko dienestu pārstāvjus.
Mans viedoklis ir viennozīmīgs: šo līdzekļu atgriešana ir Asociācijas pienākums. Pamatojums manai pozīcijai ir izklāstīts adresētajā Finanšu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam un Konkurences padomei vēstulē:
«Saskaņā ar Muitas konvenciju par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, izmantojot TIR grāmatiņu (pants 7), TIR grāmatiņu veidlapas tiek atbrīvotas no ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu un nodevu maksājumiem.
Par ko tad Asociācija “Latvijas auto” iekasē maksājumus no autopārvadātājiem, kuri izmanto TIR grāmatiņas, ja par saviem pakalpojumiem Asociācija “Latvijas auto” saņem ne tikai iestāšanās un ikgadējo biedra naudu, bet vēl arī diferencēto biedra naudu – caur katru izsniegto TIR grāmatiņu?
Pamata – tranzīta – maksājums (autopārvadātāja maksa par katru saņemto TIR grāmatiņu), kuru veic IRU (International Road Transport Union – Starptautiskā Autopārvadātāju Savienība) pārvadātājs ar Asociācijas “Latvijas auto” starpniecību, iekļauj sekojošās pozīcijas:
– IRU nodrošināto TIR karnešu izgatavošanas un piegādes loģistikas pakalpojumu apmaksa;
– IRU pārvadātāju atbildības apdrošināšana IRU starptautiskajā apdrošināšanas pūlā
Turklāt, saskaņā ar apdrošināšanas vai finanšu garantijas apdrošināšanas līgumu, maksājuma summas par katru TIR grāmatiņu lielāko daļu sastāda tieši apdrošināšanas summas, kuras tiek maksātas apdrošināšanas pūlam ar IRU starpniecību. Agrāk tā bija apdrošināšanas grupa AON, tagad – AXA grupa/
Noslēgtā mierizlīguma ar apdrošināšanas grupu AON un parakstītās vienošanās ar Asociāciju “Latvijas Auto” ietvaros IRU caur kredītrēķinu atgrieza Latvijas autopārvadātājiem 2 milj. 400 tūkst. CHF un vēl 700 tūkst. CHF tika rezervēti investīciju projektiem, tātad, kopā 3 134 100 CHF.
Faktiski tā ir pārmaksātā, jeb rezervētā garantijas apdrošināšanas depozīta atmaksa, kura nodrošina pārvadātāju, Asociācijas “Latvijas” biedru, tiesības saņemt nepieciešamās starptautiskajiem kravas pārvadājumiem finansiālās garantijas, kuras pieprasa Konvencijas TIR dalībvalstu muitas iestādes.
Depozīta saņemšana nav klasificējama kā Asociācijas “Latvijas auto” ienākumi, jo Asociācija “Latvijas auto” nav saņemto depozīta summu turētājs, bet pārskaita tās IRU, kura realizē transporta uzņēmumu garantijas, veicot starptautiskos kravas pārvadājumus (sk. pielikumu №1).
Vel jo vairāk, saskaņā ar Statūtiem (sk. pielikumu 2, p. 8) šādi maksājumi nav paredzēti Asociācijas “Latvijas auto” ienākumu tāmes veidošanā.
Saņemto no IRU līdzekļu atgriešanas pārvadātājiem precedents notika 1999. gadā, kad pārvadātāji atguva 1 milj. 400 tūkst. Šveices franku – pēc attiecīgas savstarpējo norēķinu salīdzināšanās ar katru Asociācijas “Latvijas auto” firmu un ņemot vērā piestādīto un apmaksāto IRU pretenziju atsevišķiem autopārvadātājiem, kuriem tika konstatēti TIR Konvences pārkāpumi.»
Mēs arī dodam iespēju vēlreiz iepazīties ar slēdzienu par Biedrības “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”” debitora un kreditora parāda sastāvu un izmaksām, kuru 2019 gadā, pirms autopārvadātāju kopsapulces, sastādīja TSI asociētā profesore N. Podoļakina (sk. pielikumu).
Kā šobrīd var vērtēt Asociācijas jaunās valdes un dažu padomes locekļu darbību? Šis jautājums izskanēja vel 2019. gadā, bet tolaik atbildēt uz to būtu nekorekti, jo jaunā vadība tikai sāka pildīt savus pienākumus. Tagad ir pagājis vairāk nekā gads, un nu jau autopārvadātāji var dot savu vērtējumu – spriežot gan pēc jaunās vadības profesionalitātes, gan pēc to solījumu izpildes, pateicoties kuriem tā tika pie varas.
Es, savukārt, būdams Asociācijas dibināšanas ierosinātājs un viens no tās veidotajiem, esmu gatavs palīdzēt ieinteresētiem autopārvadātājiem, gan esošajiem, gan bijušajiem Latvijas Auto biedriem, ka arī firmām ar cesijas līgumiem atgūt pārmaksātās apdrošināšanas izmaksas vai nu ar Latvijas Auto kopsapulces lēmumu, vai tiesiskajā ceļa.
Mana personīgā nostāja ir nelokamā: Asociācija autopārvadātājiem, nevis autopārvadātāji Asociācijai.
PIELIKUMS
Biedrības “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”” slēdziens par debitora un kreditora parāda sastāvu un izmaksām
Pamatojums – Gada pārskats par 2018.gadu
Gada pārskats ir atbilstošs likuma "Par grāmatvedību" un " Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums", Ministru kabineta noteikumu Nr.775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" prasībām.
Vērtējot bilances aktīva posteņus, varētu ieteikt Biedrībai veikt bilances aktīva posteņa Preces (Carnet TIR grāmatiņas) (piezīmes numurs 6) pārklasifikāciju un pārcelt šo summu debitora parāda sastāvā, iekļaujot to postenī “Citi debitori”, jo īstenībā šīs summas nav prece un veiktie ar tām avansa maksājumi drīzāk ir debitora parāds. Patiesībā tiek pārdotas nevis pašas grāmatiņas, bet tiesības, kuras tās nodrošina.
Vērtējot kreditora parāda sastāvu, īpašu interesi izraisa postenis “Finansiālās garantijas iemaksas” (piezīmes numurs 12). Minētā posteņa summas, kuras veido Biedrības biedru (pārvadātāju) pārskatījumi, kalpo par garantiju apdrošināšanas depozītu, kurš nodrošina pārvadātajiem tiesības saņemt garantijas, nepieciešamas starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai. Depozītu, kuru saņem biedrība “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto””, nevar klasificēt kā biedrības ienākumus, jo Biedrība “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”” nav saņemto depozīta summu turētājs, bet pārskaita tos IRU, kura arī realizē transporta kompāniju garantijas, veicot starptautiskos kravu pārvadājumus.
Pārtraucot darbību kravu pārvadājumu jomā vai grozot nepieciešamo pārvadājumu veikšanai garantiju saņemšanas noteikumus, Biedrībai “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”” jānodrošina atgūtā no IRU depozīta atgriešanu asociācijas biedram vai biedriem.
Biedrībai “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”” apdrošināšanas depozīta atgriešana klasificējama nevis kā izdevumi, bet kā kreditora parada atmaksa.
Savukārt, transporta uzņēmumam (asociācijas biedram) apmaksāta pirms kāda laika garantijas apdrošināšanas depozīta atgūšana klasificējama nevis kā ienākumi, bet kā asociācijas debitora parāda atmaksa savam biedram.
Kopumā garantijas apdrošināšanas depozīta apmaksas un atgriešanas darījums neietekmē darījuma dalībnieku, t.i. Asociācijas un tās biedru, uzņēmuma ienākuma nodokli,
Turklāt šis darījums nav pretrunā ar Asociācijas statūtiem un ir veicams tikai pieteiktās Asociācijas darbības ietvaros.
TSI as.profesore, Dr.oec. Nataļja Podoļakina |